1819. gada 18. septembrī. Zemes griešanās pierādījums 0
Pirms 200 gadiem Parīzē piedzima franču fiziķis, mehāniķis un astronoms Žans Bernārs Leons Fuko (1819–1868). Fuko sākotnēji studēja medicīnu, taču jomu bija spiests pamest, kad izrādījās, ka viņš nepanes asiņu izskatu. Tad censonis pārorientējās uz fiziku.
Fuko uzlaboja un deva vārdu žiroskopam – ierīcei, kas ļauj objektam noturēt nemainīgu orientāciju telpā; viens no pirmajiem izmērīja gaismas ātrumu ūdenī un gaisā.
Visplašāk zināmais tomēr ir tā sauktais “Fuko svārsts”, ar kuru 1851. gadā zinātniekam izdevās eksperimentāli un publikai uzskatāmi demonstrēt, ka Zeme diennakts laikā apgriežas ap savu asi. Fiziķis pie Parīzes Panteona kupola 67 m garā stieplē pakāra 28 kg smagu vara bumbu, ko nelielā amplitūdā iesvārstīja.
Izrādījās, ka Zemes griešanās ietekmē svārsts ilgākā laikā pa milimetram vien novirzās pulksteņrādītāja virzienā no sākotnējās trajektorijas.
31,8 stundu laikā tas veic pilnu apli, pašam svārstīšanās virzienam nemainoties.
Uzskatāmi šīs novirzes var redzēt, ja bumbai izveido smailu galu, kas ceļu iezīmē smiltīs.
Mūsdienās dažāda izmēra Fuko svārstus pasaulē izmanto ne tik daudz zinātnes, cik tūristu un interesentu piesaistīšanai. Savi svārsti ir ļoti daudzām augstskolām, muzejiem, populārās zinātnes centriem. Tie piesaista skatītājus, piemēram, ANO mītnē Ņujorkā un Sv. Īzaka katedrālē Sanktpēterburgā.
Ir iecere, rekonstruējot TV torni Zaķusalā, starp tā “kājām” 70 m augstumā iekārt pasaulē lielāko Fuko svārstu. Bumbas svars būtu ap 500 kg.
