Foto – Juris Lorencs

Protams, arī baltkrieviem netrūkst savu problēmu. Neraugoties uz plašajām sociālajām programmām un prezidenta Lukašenko aicinājumiem tautai vairāk domāt par dzimstības pieaugumu, arī mūsu kaimiņvalstī vairāk cilvēku mirst nekā dzimst. Tāpat pastāv ievērojamas reģionālas atšķirības, cilvēki no laukiem un mazpilsētām tiecas uz valsts metropoli Minsku.

Šobrīd Baltkrievija atgādina siltumnīcu, kurai apkārt plosās neganti vēji. Eiropa prasa reformas, vispirms jau demokratizāciju un ekonomikas liberalizāciju, bet Krievija sagaida paklausību un ik pa brīdim atgādina, ka par “gāzi var nākties maksāt arī īsto cenu”. Savukārt kaimiņos Ukrainā plosās Krievijas uzkurināts brāļu karš. Pāri visam – gan eirozonas finanšu krīze, gan sankciju izraisītās saimnieciskās problēmas Krievijā, kas atstāj negatīvu iespaidu arī uz Baltkrievijas ekonomiku. Noieta samazinājuma dēļ dažas rūpnīcas (piemēram, Minskas ledusskapju fabrika) šopavasar pat uz laiku bijušas spiestas apstādināt konveijerus.

Bet vismaz pagaidām baltkrievi bauda labumus, kas modernajā pasaulē pamazām kļūst par deficītu – stabilitāti, drošību un pārliecību par rītdienu. Cik ilgi tas var turpināties? Šī kārtība var sabrukt kā kāršu namiņš, bet tā var izrādīties arī apbrīnojami dzīvotspējīga. Kura no šīm iespējām realizēsies? Ne tikai politika, arī pasaules ekonomiskā attīstība kļuvusi tik neprognozējama, ka tālāko, šķiet, paredzēt nav iespējams. Neviens nespēja prognozēt, piemēram, pilsoņu karu Ukrainā, Krimas aneksiju, eirozonas finanšu krīzi vai “Islāma valsts” parādīšanos. Arī to, ka pēc rūgto zāļu terapijas un “veiksmes stāsta” realizēšanās Latvijai nāksies… samazināt valsts budžetu.