Ar valsts atbalstu 10
Baltkrievi joprojām dzīvo savdabīgā valsts kapitālisma un sociālisma sajaukumā. Šo sociālisma komponentu nodrošina gan garantētās darba vietas valsts iestādēs un valstij piederošos uzņēmumos (tajos nodarbināti 45% no visiem strādājošajiem), gan subsidētie sabiedrisko pakalpojumu tarifi, gan milzīgie ieguldījumi publiskajā infrastruktūrā, kas pieejama par brīvu vai simbolisku samaksu. Hostelī, kurā apmetos Minskā, bija iebraukusi arī jauniešu peldētāju komanda no Polockas. Izrādās, par peldbaseina izmantošanu ikdienas treniņiem bērni maksājot vien divus eiro mēnesī.
Plašais valsts sektors arī izskaidro faktu, ka bezdarba līmenis valstī tikai 1%. Lai arī daudzi baltkrievi atraduši darbu ārpus savas valsts, it īpaši Krievijā, aizbraucēju viņiem nav tik daudz kā mums. Turklāt pēdējos gados vērojama pretēja tendence – vairāk cilvēku pārceļas uz dzīvi Baltkrievijā nekā no tās aizbrauc. Pagājušajā gadā kopējā migrācijas bilance bija 3500 par labu Baltkrievijai.
Var jau no malas smīkņāt par valstij piederošām traktoru, kombainu vai šokolādes fabrikām. Bet vismaz pagaidām, lai gan ar netiešu Krievijas atbalstu (gāzes cena Baltkrievijai ir aptuveni divarpus reizes zemāka nekā Latvijai), šis saimniekošanas modelis sevi ir attaisnojis – vismaz pašiem baltkrieviem tā šķiet. Kā man teica jau pieminētais makšķernieks Vasilijs – ja jāizšķiras starp dažkārt mākslīgi uzturētām darba vietām un bezdarbu ar visām no tā izrietošajām sociālajām sekām, tad varbūt pareizāk ir izvēlēties pirmo: “Labāk lai cilvēki strādā kaut par mazāku algu un paliek tepat pie mums nekā nīkst bez darba, dzer vai klaiņo kaut Krievijā vai Eiropā, haltūras meklēdami. Arī armijā, ja zaldāti nīkst no bezdarbības, rodas problēmas.”
