Siltums ir vērtība. Aktuālākās siltuma taupīšanas tendences 0
Siltuma ekonomijai ir liela nozīme, lai aizkavētu globālo sasilšanu un sabalansētu ģimenes budžetu ar augošo energoresursu cenu. Par siltuma taupīšanu, kas mūsdienās kļuvusi par sabiedrisku problēmu, izsakās teorētiķi un praktiķi.
– Efektīvākais siltuma taupīšanas risinājums Latvijas apstākļiem ir labi nosiltinātas mājas ar kombinēto apkuri, piemēram, granulu katliem un saules baterijām, – pārliecināta Rīgas Tehniskās universitātes profesore Dr. sc. ing. Andra Blumberga, – tā tiek racionāli izmantoti vietējie resursi un arī naudiņa paliek uz vietas.
Lai Latvijā sasniegtu labāku rezultātu daudzdzīvokļu māju siltuma ekonomijā, ļoti stingri jākontrolē būvdarbu kvalitāte. Precīzas siltināšanas darbu tehnoloģijas piemērs ir enerģijas servisa uzņēmums SIA “Renesko”, kas daudzdzīvokļu mājas renovē par saviem līdzekļiem. Viņi ir tieši ieinteresēti darbu kvalitātē, jo peļņu gūst tikai no reālās siltuma ekonomijas vidēji divdesmit gadu laikā. Un iedzīvotāji saņem renovētu ēku ar zemu siltuma patēriņu.
– Lai mājokļos vairāk ietaupītu siltumenerģiju, jāņem vērā arī siltuma zudumi telpu ventilācijas laikā. Rekuperācijas iekārtas un patērētāja apzinīguma veicināšana var palīdzēt mājokļos jūtami ekonomēt siltuma enerģiju, – uzskata AS “Latvenergo” Energoefektivitātes centra projektu vadītājs Andris Spidans. Lielisks bezmaksas siltuma avots ir telpās no cilvēka darbības uzsildītais gaiss, ko ar ventilāciju izvadām no mājokļiem. Iekārtas, kas otrreizēji izmanto promejošo siltumu, sildot ienākošo gaisu, sauc par rekuperatoriem, un tās sasniedz līdz 90% efektivitāti.
Jaunās mājās efektīvās rekuperācijas sistēmas uzstādīt ir vienkārši, pagaidām daudz sarežģītāk to veikt renovējamās daudzdzīvokļu mājās. Piemēram, renovējot daudzdzīvokļu māju Vācijā, tās iemītniekus vispirms izmitināja citur. Tad māju nosiltināja un izveidoja gaisa rekuperācijas sistēmas ar papildu apsildi. Rezultātā ap 60 m2 liela dzīvokļa papildu apsildei vēsajā sezonā jātērē tikai 1 kW jauda. Lai arī pagaidām Latvijā rekuperācijas sistēmu uzstādīšana daudzdzīvokļu mājās izmaksā dārgi, bezmaksas siltumenerģijas izmantošana ir ļoti kārdinoša. Ekonomēt siltumu traucē sadzīves ieradums plaši atvērt logus, kad apkure ieslēgta.
Lai radiatori lieki nesildītu gaisu, modernās apkures sistēmās lieto elektromagnētiskos termostatus ar loga sensoru.
Tikko logs tiek atvērts, sensors par to nosūta signālu termostatam un tiek noslēgta siltuma padeve radiatoram. Siltums ne tikai jātaupa, bet tas jādara taisnīgi. Daudzdzīvokļu mājas vidējo dzīvokļu īpašnieks daudz siltuma caur plānajām sienām saņem no apkārtējiem dzīvokļiem. Viņš var noregulēt radiatorus uz nulles atzīmi un justies diezgan labi. Lai to novērstu un ievērotu taisnīgumu, nepieciešams reģistrēt katra dzīvokļa siltuma izmantošanas intensitāti ar temperatūras reģistratoriem (alokatoriem), pēc tam aprēķinot siltuma patēriņu pēc speciālām formulām.
– Nesen pārskatot vecas kvītis, pamanīju, ka pēdējo desmit gadu laikā “Rīgas siltuma” apkures tarifs ir pieaudzis par vairāk nekā 300%! – stāsta uzņēmējs Māris Kiršbaums. Tādēļ viņš savā darbavietā vairs neizmanto centrālapkuri un 100 m2 lielo telpu apsildīšanai uzstādījis vienkāršu Brjanskas centrālapkures katlu, ko kurina ar vietējām briketēm. Tās izmaksā Ls 70 par tonnu, un apkures sezonā pietiek ar piecām tonnām. Birojā pa dienu tiek uzturēta komfortabla 21 oC temperatūra, vakaros pēc darba un brīvdienās to pazemina līdz 5 oC grādiem un tādu saglabā līdz sešiem rītā. Nākamais solis būs kubikmetru liela uzkrājējboilera uzstādīšana, kas ļaus samazināt kurināšanas biežumu, un saules bateriju pievienošana, kas līdzēs iegūt lētu silto ūdeni mašīnu mazgāšanai. Pilsētas dzīvoklī, lai pārvarētu neērtības, ko izraisa sezonas apkure, plānots uzstādīt kamīnkrāsniņu. Toties lauku mājās siltumu nodrošina vairākas malkas krāsnis ar siltummūrīšiem un pat sēžammūrīšiem.
– Latvijas vēsajam klimatam īpaši piemēroti ir “Panasonic NORDIC” gaiss–ūdens tipa siltumsūkņi “AQUAREA”, kuri vienlaikus apsilda un nodrošina karsto ūdeni, – uzsver SIA “Rikon AC” tehniskais direktors Andrejs Šipkevičs. – Pēc kontrolmērījumiem, Purv-ciemā 2011./2012. g. sezonā siltumsūkņi nodrošināja par 35 – 45% lētāku apkuri nekā “Rīgas siltums”.
– Modernās apkures sistēmas cenšas siltumu taupīt un vairāk paturēt ēkā. Lai izvairītos no zemas temperatūras dūmgāzu izraisītiem skursteņu bojājumiem, noder speciālās “Schiedel” oderes, – stāsta SIA “Schiedel Dūmvadu sistēmas” vadītājs Artūrs Bērziņš. – Saglabāt mājās vairāk siltuma un novērst aukstuma tiltus palīdz “Rondo Pluss” dūmvadu sistēmā montējamais siltumizolējošais bloks “Thermosplit”.
