Simtgadei – 61,4 miljoni. Pasākumiem piekārta simtgades birka 0
Valsts kontrole (VK) norāda, ka Ministru kabinets, pieņemot lēmumu Latvijas valsts simtgades svinībām piešķirt 59 miljonus eiro, nav paredzējis pietiekamu uzraudzības mehānismu. Ja netiks novērsti 2017. gada saimnieciskā gada pārskata revīzijā konstatētie finanšu līdzekļu uzskaites trūkumi, netiks gūta pilnīga informācija par to, cik lieli publiskie līdzekļi izlietoti Latvijas simtgades atzīmēšanai, uzskata VK.
Tēriņi simtgades pasākumiem ir tikai viena daļa no VK uzmanības lokā nonākušajiem. Saimnieciskā gada pārskata revīzijā VK pārbauda Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto valsts bilanci un ieņēmumu un izdevumu pārskatu, lai pārliecinātos, vai valsts un pašvaldību iestāžu sniegtā informācija par īpašumiem un mantu atbilst patiesībai. Īpašu uzmanību šajā revīzijā Valsts kontrole veltīja Latvijas valsts simtgades pasākumu nodrošināšanas izdevumu atbilstībai, kā arī vienotās atlīdzības sistēmas pilnveidošanai un nodokļu parādu iekasēšanas veicināšanai.
Kopumā šogad saimnieciskā gada pārskata revīzijā VK sniegusi 17 ieteikumus. Vienam no tiem – attiecībā uz simtgadei veltīto pasākumu finansējuma kontroli – FM nav piekritusi.
“Atzinums par saimnieciskā gada pārskatu šogad ir ar iebildi. Tieši tāpat kā iepriekšējos gados,” atzīst valsts kontroliere Elita Krūmiņa. Tas nozīmē, ka nepieciešama tūlītēja rīcība, lai novērstu konstatētos trūkumus un nodrošinātu, ka “ikviens darījums ar valsts mantu un līdzekļiem notiek likumīgi, mērķtiecīgi un jēgpilni”.
Būtiskākie iebildumi VK ir pret to, kā pašvaldībās tiek veikta īpašumu uzskaite. Revīzijā VK konstatēja arī neatbilstošas pašvaldību deputātu mēnešalgas un ziedojumus pašvaldībām.
“Vērojami uzlabojumi aktīvu uzskaitē un arī jomās, kas tieši un nepastarpināti skar katru iedzīvotāju, piemēram, attiecībā uz pārmaksāto nodokļu atmaksu. Valsts ieņēmumu dienests ir samazinājis gan laikus neapmaksāto nodokļu summu, gan lielākajā daļā ievēro termiņus,” piebilst E. Krūmiņa.
Valsts kontrole, veicot 2017. gada valsts un pašvaldības budžetu revīziju, fiksējusi vairākus iespējamus amatpersonu pārkāpumus, tajā skaitā likumam neatbilstošu ziedojumu pieņemšanu pašvaldībās, par ko ziņojusi tiesībsargājošām iestādēm. Piemēram, Ventspils pilsētas pašvaldība 2017. gada pārskatā uzrādījusi 2,5 miljonu eiro ziedojumu no SIA “Ventspils nafta” termināls”, kas nav atzīstami par ziedojumiem. Par šo situāciju VK informējusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB). Valsts kontrole ziņojusi KNAB un Valsts ieņēmumu dienestam arī par atklātajiem pārkāpumiem attiecībā uz pašvaldību deputātu atlīdzību un pašvaldību dotācijām dažādām biedrībām un nodibinājumiem.
Valsts kontrole norāda, ka sabiedrībai ir skaidri jāzina, cik tērējam simtgades pasākumiem, taču to šobrīd precīzi pateikt nav iespējams. “Simtgades pasākumiem izlietotais finansējums jau tagad ir būtisks,” norāda valsts kontroliere. Nacionālajā pasākumu plānā paredzētajam 59,1 milj. eiro ir jāpieskaita no valsts budžeta piešķirtie 2,3 milj. eiro, ko 2015. un 2016. gadā simtgades sagatavošanās darbiem izlietoja Kultūras ministrija – tas simtgades pasākumiem plānoto kopsummu palielina līdz 61,4 milj. eiro. Valsts kontrole norāda, ka šajā kopsummā ir iekļauti arī tādi simtgadei veltīti pasākumi, kas pēc savas būtības ir regulāri attiecīgās institūcijas veikti pasākumi. To, kāda daļa no šiem 61,4 milj. eiro paredzēta regulārajiem un kāda daļa – simtgades īpašajiem pasākumiem, noteikt nav iespējams.
Simtgades pasākumi nav objektīvi identificējami un nodalāmi no citiem pasākumiem. Atvērtā koncepcija un nekonkrētie kritēriji ļauj gandrīz jebkuru institūciju veikto aktivitāti svinību piecu gadu periodā veltīt valsts simtgadei. Revīzijas laikā atklājies, ka nereti simtgades pasākumus nespēj nodalīt pat par pasākumu atbildīgā institūcija, bet lielākā daļa institūciju simtgades pasākumiem atvēl vairāk finansējuma, nekā sākotnēji plānots. Nereti pasākumiem, kas notikuši regulāri, piemēram, ikgadējie svētki, konferences, nometnes, sporta svētki, regulārie ēku un teritoriju sakopšanas un labiekārtošanas darbi, tiek piekārta simtgades birka un klasificēts, ka līdzekļi novirzīti simtgades pasākumiem,” norāda E. Krūmiņa.
Kā jau varēja gaidīt, Valsts kontroles pārmetumiem nepiekrīt Kultūras ministrija. “Tas ir tikai dabiski, ka simtgades gadā izceļam un popularizējam arī visus tos notikumus, kas nav finansēti par Latvijas valsts simtgades finansējumu. Tāpēc būtu absurdi Latvijas simtgades svinību programmas budžeta vērtējumā censties ietvert ikvienu, kurš ārpus valsts finansētās nacionālās programmas ir izrādījis savu iniciatīvu svētku svinēšanā. Aptverot visu šo informāciju, mēs iegūtu absolūti vērienīgāko pasākumu Latvijas vēsturē ar miljardos vērtējamu budžetu – uzskaitot katru uzadīto rakstaino cimdu pāri vai saldējumu Latvijas karoga krāsās, katras baltā galdauta svinības draugu lokā vai pat Ņujorkas “Knicks” Latvijai veltīto basketbola spēli,” norāda Latvijas valsts simtgades biroja vadītāja Linda Pavļuta.
Valsts kontroliere atzina, ka VK nav vērtējusi simtgades pasākumu tēriņu lietderību. “Mēs spērām pirmo soli, lai saprastu, cik tērējam un kādiem pasākumiem. Un arī tas nebija vienkārši, jo ir neizpratne, kāpēc to darām.”
Valsts kontroliere uzskata, ka problēmas nākotnē var izraisīt Finanšu ministrijas atteikums saskaņot VK ieteikumu pārbaudīt, kur ministrijas un institūcijas rod papildu resursus, kurus novirzīt simtgades pasākumiem. “Pilnīgi iespējams, ka līdzekļu, kas novirzīti simtgades pasākumiem, varētu pietrūkt nākamajos gados kādiem citiem pasākumiem. Un tam var tikt prasīti līdzekļi no neparedzētajiem gadījumiem,” piebilda E. Krūmiņa.
