Skaidro bēdu molekulas darbību 0
Zinātnieki cilvēka smadzenēs atraduši tā saucamo bēdu molekulu, kas, domājams, ir atbildīga par mūsu noskaņojumu, saistītu ar stresu un nemieru.
Hertfordšīras mediķi uzskata, ka par CRF1 proteīnu nodēvētā molekula saistāma arī ar depresiju. Tā atklāta, ar pasaulē jaudīgāko rentgena aparātu pētot smadzeņu hipofīzes dziedzeri, raksta avīze “The Sunday Times”. Jau iepriekš ticis uzskatīts, ka šis dziedzeris kontrolē cilvēku stresa, depresijas un nomāktības līmeni, izdalot attiecīgas ķīmiskās vielas. “Ar stresu saistītās slimības, piemēram, depresija ik gadus ietekmē aptuveni ceturto daļu pasaules iedzīvotāju. Taču daudzi cilvēki neapzinās, ka šādu stāvokli rada smadzenēs esošie proteīni, no kuriem viens ir CRF1,” britu medijiem stāstījusi pētījuma līdzautore Fiona Māršala. Vienlaikus viņa skaidroja, ka tagad, strukturējot šā proteīna darbību, būtu iespējams izstrādāt arī zāles, kas ārstētu depresiju.
