Nav normāla tāda uzturēšana 18
“Bērni netiek uz skolu, ārsti pie slimniekiem, transports pie uzņēmējiem, minerālmēsli pie zemniekiem, kokmateriāli uz ostām. Bet vara (ar “LAU” amatpersonas muti) joprojām nopietni stāsta, ka grants ceļi esot periodiskas lietošanas ceļi, ka tas esot “normāli un dabiski”, ka pa tiem piecus mēnešus gadā nevar braukt,” sašutis ir Andris Bērziņš, biedrības “Latvijas Ceļu būvētājs” (“LCB”) prezidents.
“Ja ceļu inženieri nemelo, tad gada laikā no grants ceļiem tikai putot vien noput ap 10 mm ceļa. Zinot, ka vismaz 15 gadus 11 000 km valsts vietējo ceļu nav kopti, katrs var izrēķināt, ka pa šo laiku ir noputējuši tikai 15 centimetri! Aptuveni kubikmetrs no katra ceļa metra. Vairāki tūkstoši tonnu no kilometra jeb pāris miljoni no valsts grants ceļiem vien. Atjaunot gada laikā pašlaik spējam vien 10. daļu. Tāpēc nav brīnums, ka ceļi pavasarī un rudenī atgādina vannas. To vēl pastiprina ar greideriem gadu laikā sastumtais un netīrītais apaugums ceļa malās, ar krūmiem aizaugušie par ceļu virsmu augstākie, netīrītie grāvji. Nav jābrīnās, ka viss ūdens stāv uz ceļa. Uz “periodiski lietojamā” ceļa. Kam vēl būtu jānotiek, lai vara pamostos un sāktu konsekventi, plānveidīgi rīkoties?” vaicā ceļu būvnieku pārstāvis Bērziņš.
Steidzami vajadzīgs prioritāšu plāns
Anrijs Matīss, Saeimas deputāts (“Vienotība”), bijušais satiksmes ministrs, kuram vairāk nekā Uldim Augulim ir jāatbild par šābrīža situāciju, plāta rokas: “Pilnīgai visu grants ceļu rekonstrukcijai būtu vajadzīgi miljardi. Skaidrs, ka tos pārskatāmā nākotnē neatradīsim. Tādēļ steidzami nepieciešams noteikt prioritātes. Un tas nav tikai “LVC”, “LAU” vai Satiksmes ministrijas uzdevums. Tā ir valstiska, visaugstākajā līmenī risināma neatliekama problēma. Te neder izvairīgs solījums – ceļus sakārtosim pakāpeniski, valsts ekonomikai augot. Nevaram attīstīt modernas lauku saimniecības, ja to produkcijas aizvešanai vajadzīgi helikopteri.”
Izlēmības un skaidras, publiski paustas pozīcijas joprojām pietrūkst – sevišķi tiem, kuri politiskos vai valsts amatos. Šķīdonis ne tikai dabā… Kaut cik precīzas ceļu būves programmas vietā mums joprojām ir tikai minējumi, desmito reizi atzīta nepieciešamība pārskatāmu nākotni oficiāli iezīmēt. Ja Brunavai un Artim ceļu sakārtot neesam spējīgi – to amatpersonām jāspēj skaidri un godīgi atzīt. Reizē, protams, pasakot, kuri ceļi nākotnē būs pietiekami labi, pie kuriem vērts savu nākotni plānot.
