Skolēniem būs lielāka atbildība par to, kā un ko viņi mācās 1
“Skola2030” konferencē “Lietpratība pamatizglītībā” aizvadītajā nedēļā tikušies vairāk nekā tūkstoš skolotāju un citu izglītības speciālistu, kā arī skaidrāk iezīmējies no nākamā mācību gada skolās ieviešamais jaunais standarts.
Viena no pārmaiņām būs atteikšanās no dažiem mācību priekšmetiem. Piemēram, vairs nebūs mācību priekšmeta “Mājturība un tehnoloģijas”, taču tas nenozīmē, ka skolēni vairs neapgūs neko no tā, ko mācās šobrīd. Vietā stāsies “Dizains un tehnoloģijas”, kurā tāpat būs ietverta gan tamborēšana, gan šūšana, aušana, ēst gatavošana un kokapstrāde, taču vairs nebūs atšķirīgs mācību saturs zēniem un meitenēm.
Skolēnus joprojām varēs dalīt grupās, taču nevis tāpēc, ka dažādiem dzimumiem jāapgūst atšķirīgas prasmes, bet gan tāpēc, ka prasmes vieglāk apgūt mazākās grupās, jo tad ir individuālāka pieeja. Arī turpmāk šo mācību priekšmetu varēs mācīt divi skolotāji, taču abiem būs jāstrādā ar visiem klases skolēniem. Plānots, ka 9. klasē šajā mācību priekšmetā būs jāizstrādā lielāks projekts: jādizainē un jāizstrādā kāda lieta, iedvesmojoties no, piemēram, arheoloģiskā vai etnogrāfiskā tērpa.
Konferencē vairākkārt tika uzsvērts: jaunajā saturā skolēniem pašiem būs vairāk jāiesaistās izglītošanās procesā. Kā viens no uzdevumu piemēriem tika minēts šāds: 5. klases skolēni mācību priekšmetā “Sociālās zinības un vēsture” apmeklē muzejus, arhitektūras un vēstures pieminekļus un galarezultātā paši izveido ekspozīciju par kādu tēmu.
Lai veiksmīgi īstenotu šādu projektu, būtu lietderīgi stundu sarakstā ielikt pēc kārtas 14 – 16 attiecīgā mācību priekšmeta stundas, tāpēc svarīgi, ka pēc jaunā satura ieviešanas skola varēs brīvāk veidot stundu sarakstus nekā patlaban: būs noteikts obligātais stundu skaits trīs gadu ietvarā, nevis katrā mācību gadā. Turklāt skola varēs 10 procentus stundu pārdalīt pēc saviem ieskatiem par labu matemātikai, valodām vai citiem mācību priekšmetiem
Skolēniem būs lielāka atbildība par to, kā un ko viņi mācās. Taču tas nemazinās skolotāju atbildību, bet gluži otrādi: to vairos. Kā norādīja Limbažu novada ģimnāzijas matemātikas skolotāja un direktore Gunta Lāce: “Atbildība skolēniem ir jānodod, tomēr skolotājs arī turpmāk būs vienīgais pieaugušais klasē.” Viņa gan arī jautāja, ko darīt, ja daļa skolēnu atbildību negribēs uzņemties. Nojaušams, ka uz to pagaidām atbildes nav.
Līdz ar satura izmaiņām skolās būtu jāmaina arī skolēnu sasniegumu vērtēšanas sistēma. Tam, kā vērtēt skolēnu veikumu, bija atvēlēta liela daļa no konferences laika. Plānots, ka 1. līdz 3. klasē tiks ieviesta jauna bezatzīmju vērtēšanas sistēma, taču tā būs plašāka nekā līdzšinējā. Patlaban šajās klasēs atzīmju vietā liek plusus, mīnusu un daļsvītras, kas nozīmē “apgūts”, “nav apgūts” un “daļēji apgūts”. Turpmāk vērtējumi varētu būt “sācis apgūt”, “turpina apgūt”, “apgūst” un “apgūst padziļināti”.
Pēc jaunā satura ieviešanas vairāk būtu jāvērtē tas, kā skolēns mācās, skolotājiem būs jāiemācās novērtēt arī to, ko grūti vērtēt ballēs, bet kam ir vērtība, tā sauktās caurviju prasmes un ieradumus. Piemēram, to, kā grupu darbā skolēns sadarbojas ar citiem. Nāksies samazināt standartizēto testu, kuros skolēniem jāizvēlas no pareizajiem atbilžu variantiem, izmantošanu. Uzsvars būs uz formatīvo vērtēšanu, kurā aprakstoši vērtē, ko skolēns sasniedzis un kas vēl jāizdara un vērtēšanā iesaista arī pašus skolēnus. Pētījumi liecina, ka šāda vērtēšana, ja vien to īsteno pareizi, var būtiski paaugstināt skolēnu mācību sasniegumus.
Konferencē skaidrāk iezīmējās arī tas, kādi būs eksāmeni pēc jaunā satura ieviešanas. 9. klašu absolventiem būs jākārto eksāmeni latviešu valodā, svešvalodā un matemātikā, kā arī komplekss eksāmens, kurā tiks ietverti jautājumi par sociālajās zinībās un dabaszinībās, kā arī, iespējams, citos mācību priekšmetos apgūstamo.
Pēc vidusskolas pabeigšanas arī būs jākārto eksāmeni latviešu valodā, svešvalodā un matemātikā tajā līmenī, kurā skolēni attiecīgos mācību priekšmetus būs apguvuši, kā arī izvēles eksāmeni. Vismaz trīs eksāmeni būs jākārto augstākajā līmenī. Nojaušams, ka eksāmenu izstrādes un organizēšanas process pēc jaunā satura ieviešanas būs daudz sarežģītāks nekā pašreiz. Arī pēc jaunā satura ieviešanas skolās būs diagnosticējošie darbi, turklāt to nozīme pat varētu pieaugt: skolotājiem, plānojot savu turpmāko darbu, būtu jāņem vērā rezultāti. Iecerēts, ka tajos varētu pārbaudīt konkrētas prasmes, piemēram, kā skolēns izmanto pētnieciskās prasmes dabaszinātnēs. Pāvels Pestovs, kurš iepriekš vadīja jaunā satura izstrādi dabaszinībās, tagad vada diagnosticējošo darbu izstrādi.
Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks kārtējo reizi atgādināja, kālab vajadzīgs jaunais saturs: pārmaiņas pasaulē un arī darba tirgū kļūst aizvien straujākas, tāpēc mūsdienu bērniem būs jābūt gataviem mācīties visu mūžu. Tāpēc līdztekus zināšanām skolai jāiedod arī spēja pašam mācīties un mācīties prieku. Paivi Nilvara – skolotāja un izglītības konsultante no Somijas – piebilda: mūsdienu skolēniem būs jāmāk ne tikai visu mūžu mācīties, bet arī jāspēj “atmācīties atpakaļ”, proti, atteikties no tām zināšanām, kas jaunajā situācijā vairs nav noderīgas.
G. Catlaks arī uzsvēra: jaunajā saturā jo sevišķi liels uzsvars likts uz vērtībām, jo tikai tad, ja skolēnā izveidojusies vērtību sistēma, viņš skolā gūtās prasmes un zināšanas izmantos savā un sabiedrības labā.
Būtiskākās pārmaiņas skolās
Otro svešvalodu sāks apgūt jau no 4. klases (šobrīd no 6. klases)
Atkal apvienota Latvijas un pasaules vēsture, no 4. klases sāks apgūt vēstures elementus mācību priekšmetā “Sociālās zinības un vēsture”
Izveidota tehnoloģiju mācību joma, kurā ietverts arī Inženierzinātņu modulis, ko apgūs 7. klasē
Jauns mācību modulis “Drāma”
Mācību priekšmetu apguve dažādos līmeņos vidusskolā
Datordizaina apguve vidusskolās
