8
Ko dos protesti?
Vai gadījumā, ja sabiedrības pretestība atsevišķa latviešu valodas eksāmena atcelšanai būs liela, jaunā mācību satura ieviesēji tomēr varētu saglabāt atsevišķu latviešu valodas eksāmenu? “Šo jautājumu gan es šobrīd nevarēšu komentēt,” attrauca A. Bērziņa.
Jāpiebilst, lai veiktu izmaiņas eksaminācijas kārtībā, attiecīgi noteikumi jāpieņem valdībā. Tātad par atsevišķa latviešu valodas eksāmena saglabāšanu vai atcelšanu būs jālemj ministriem, kuriem kaut vai gaidāmo Saeimas vēlēšanu kontekstā sabiedrības viedoklī tomēr nāksies ieklausīties.
Jau iepriekš VISC bija izplatījis preses relīzi, kurā uzsvērts: “Jaunajā saturā būtiska nozīme ir latviešu valodas un kultūras apguvei, īpašu lomu atvēlot latviešu valodai personīgās identitātes veidošanā un lingvistiski atbildīgas personas tapšanā.”
Patlaban, absolvējot 9. klasi, skolēniem latviešu valodas eksāmenā jāatbild uz jautājumiem par izlasītu tekstu, pievienojot arī savus spriedumus, jāskaidro valodnieciski termini, jālabo kļūdas piedāvātā tekstā un jāuzraksta arī neliels domraksts.
Skolotāju bažas
A. Vanaga atzina: skolotāju vidū ir bažas, vai kompleksā eksāmenā latviešu valodas loma netiks mazināta. “Protams, eksāmenam var būt cita forma, ja līdzšinējā forma vairs neatbildīs jaunajam saturam, taču bez eksāmena latviešu valodā nevar iztikt,” teica A. Vanaga, kura latviešu valodu un literatūru māca Āgenskalna Valsts ģimnāzijā. “Šobrīd nevaru iedomāties, kā latviešu valodas eksāmenu var apvienot ar citiem eksāmeniem.” Pedagoģe uzsvēra, ka nepietiks, ja skolēna latviešu valodas zināšanas vērtēs tikai pēc tā, kā viņš atbildējis uz jautājumiem par fiziku vai vēsturi. Latviešu valodas un literatūras stundās skolēniem sniedz zināšanas arī par dažādiem kultūras procesiem, māca viņus izteikties, veidot spriedumus gan par aktuāliem, gan kultūras jautājumiem. Tam būtu jāatspoguļojas arī eksāmenā.
