Skrējējpīles 0
Lūdzu, pastāstiet par skrējējpīlēm jeb pudeļpīlēm! Kādas ir šo pīļu audzēšanas īpatnības? Kā tās sadzīvo ar citiem ūdensputniem? Cik ilgā laikā iespējams nobarot? Varbūt tās ir labas dējējas? Iveta Rūjienā
Sastopamas baltas, pelēkas, melnas, brūnganas, raibas Indijas skrējējpīles. Šie putni ir ļoti kustīgi, interesanti ar savu stalto un slaido ķermeni, kas tiešām atgādina pudeli. Pieauguša skrējējpīļu tēviņa svars var sasniegt 2 kg, mātīte sver 1,5 – 1,7 kilogramus. Gadā izdēj vidēji 200 olu.
Latvijas Ornitoloģijas biedrības Gulbenes vietējās grupas vadītājs, putnu dārza saimnieks Elvijs Kantāns no savas pieredzes stāsta, ka skrējējpīles ir visai pieticīgas, kopšana un ēdināšana tāda pati kā kā citu šķirņu pīlēm. Skrējējpīles nav kauslīgas, labi sadzīvo ar citiem putniem – zosīm, fazāniem, vistām. Atšķirībā no citiem ūdensputniem šīm pīlēm nav nepieciešams dīķis peldēšanai, tām pilnīgi pietiek ar dzeramā ūdens trauku. Tāpēc arī tās dēvē par sauszemes pīlēm. Putnus var laist dārzā, lai atbrīvotos no kaitēkļiem, tostarp gliemežiem. Parasti skrējējpīles nobaro līdz triju četru mēnešu vecumam, iegūstot ap 1,5 kg gaļas. Lielākoties tās tomēr audzē olu iegūšanai, kā arī dekoratīviem mērķiem. Lielāku dzīvsvaru sasniedz Pekinas pīles un muskuspīles, tādēļ audzētāji tās visbiežāk izvēlas gaļas iegūšanai.
