Spodrināt talantu ārzemēs – pārāk dārgs sapnis? Kāpēc jaunie latviešu mūziķi tiecas studēt ārpus Latvijas 13
Aija Kaukule, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Jaunie Latvijas mūziķi, lai iegūtu finansējumu studiju apmaksāšanai prestižās pasaules augstskolās, no valsts saņem niecīgu vai nekādu finansiālu atbalstu un desmitiem tūkstošu eiro paši vāc ziedojumu platformās.
Sapnis par Londonu
Jaunā, talantīgā cēsniece akordeoniste Alise Siliņa šovasar ar izcilību absolvēja Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas akordeona klasi, bet jau aizvadītā gada decembrī viņa saņēma iepriecinošu apliecinājumu, ka ir izturējusi iestājpārbaudījumus vairākās kārtās un uzņemta Londonas Karaliskajā mūzikas akadēmijā – vienā no pasaules prestižākajām mūzikas augstskolām, kurā studējusi arī pasaulē pazīstamā Latvijas akordeoniste Ksenija Sidorova.
“Pārbaudījumi notika vairākās kārtās, un ik reizi domāju, ka tālāk nebūšu tikusi, taču, kad izlasīju savu vārdu iekļuvušo sarakstā, nespēju noticēt, ka tā nav mana ilgi sapņotā fantāzija, bet realitāte,” stāsta Alise.
“Protams, uzsākt mācības augstskolā Latvijā būtu daudz vienkāršāk, bet es domāju par to, ka vēlos iemācīties lietas, kuras Latvijā īsti nevar apgūt, – tā ir iespēja būt uz starptautiskas skatuves, iepazīt mūzikas industriju, menedžmentu, skatuves mākslinieka psiholoģiju – piemēram, kā rīkoties tad, ja tev ir nepārvarams satraukums uz skatuves,” spriež jaunā mūziķe.
Viņa arī nenoliedz, ka, domājot par nākotni akadēmiskās mūzikas industrijā, nozīme ir arī augstskolas prestižam: “Uz cilvēkiem, kas studējuši Londonā, gan pasaulē, gan īpaši Latvijā skatās citādi.”
Studijām Londonā tomēr vajadzīgi arī prāvi līdzekļi. Maksa par vienu mācību gadu Alisei ir 24 300 mārciņas (aptuveni 28 tūkstoši eiro), un kopumā jāmācās četri gadi.
Alise tomēr nav atteikusies no sapņa un, lai iegūtu nepieciešamo finansējumu, rīkojusi gan līdzekļu vākšanas koncertu, gan uzrunājusi iespējamos atbalstītājus.
“Rakstīju, vaicāju dažādiem fondiem, bet atsaucās vien daži – Ineses Galantes fonds piešķīra 1000 eiro, Valsts kultūrkapitāla fonds – 700 eiro, bet Cēsu pašvaldība mani atbalstīja ar 2000 eiro,” atklāj Alise.
Galu galā lielāko daļu nepieciešamo līdzekļu vienam gadam izdevās savākt starptautiskā pūļa finansējuma platformā “GoGetFunding”, bet nākotnē Alise tos cer meklēt Anglijas jauno mūziķu atbalsta fondos.
“Mans sapnis ir muzicēt, sniegt koncertus starptautiski – tā, kā to dara labākie Latvijas mūziķi, kurus kā Latvijas mūziķus pazīst starptautiskajā vidē. Šis ir tikai sākums, bet, domāju, studijas sniegs neatsveramu pieredzi,” teic mūziķe.
Svarīgi iegūt pasaules pieredzi
Lai studētu vienā no pasaules vadošajām teātra un mūzikas augstskolām – Mountjū Teātra mākslas akadēmijā (“Mountview Academy of Theatre Arts”) Londonā –, paša spēkiem līdzekļus savācis arī jaunais, daudzsološais mūziķis Gustavs Melbārdis, Rīgas Doma kora skolas Mūziklu nodaļas absolvents un vokālās grupas “Insomnia” dibinātājs.
Viņš Londonā apgūs muzikālā aktiera (“actor musicianship”) profesiju, pirmais viņa producētais jauniešu mūzikls “Rent” – populārākās Brodveja melodijas, pašam Gustavam esot arī aktiera loma – būs skatāms jau 13. un 14. augustā Tallinas kvartālā.
“Tā kā studēt mūziklu aktiera specialitātē Latvijā pagaidām nav iespējams, tāpēc, protams, skatījos uz mūziklu žanra epicentru Londonu,” izvēli studēt mūziklu mekā Anglijā pamato Gustavs.
“Sākotnēji Rīgas Doma kora skolas džeza nodaļā mācījos kā džeza vokālists, bet trešajā kursā notika “klikšķis” – sapratu, ko vēlos dzīvē darīt tālāk, un pārcēlos uz mūziklu nodaļu. Londona ir loģisks ceļa turpinājums.”
Tomēr arī Gustava prieku par nokārtotajiem pārbaudījumiem aizēnoja negaidīts izaicinājums – breksita dēļ jau iepriekš apjomīgā mācību maksa ārzemju studentiem pieaugusi divkārt, turklāt 21 000 eiro par vienu mācību gadu (studijas ilgst trīs gadus) pēkšņi bija jāsamaksā uzreiz.
“Saņēmu ziņu – lai rezervētu vietu programmā, mācību maksa jāsedz divu nedēļu laikā,” stāsta Gustavs.
“Gan es, gan mana ģimene bijām pārsteigti, jo bijām cerējuši, ka maksu varēs sadalīt mēnešos. Visu apgrūtināja arī fakts, ka no janvāra Anglija vairs nedod Eiropas Savienības studentiem studiju kredītu.”
Jaunais mūziķis atklāj, ka drudžaini meklētas iespējas, lai finansētu studijas, jo bijis skaidrs, ka ar paša un ģimenes iekrājumiem (Gustava vecāki ir pazīstamie aktieri Egils Melbārdis un Anna Klēvere) vajadzīgo summu tomēr nesavāks.
Kopš 2020. gada Latvija vairs nepiešķir kredītus studijām ārzemēs, tāpēc uz šo atbalstu Gustavs necerēja. Meklēts atbalsts Valsts kultūrkapitāla fondā (VKKF), taču šogad tur konkurence par mācību stipendijām izrādījusies pārāk liela.
Visnoderīgākā izrādījās tā dēvētā “crowdfunding” jeb pūļa finansējuma platforma, kurā līdzekļus ziedo ikviens, kas to vēlas. “Latvijā šis pūļa finansējums pagaidām ir nepopulārs instruments, taču ārzemēs tā ir pilnīgi normāla prakse,” stāsta mūziķis.
Līdzekļu vākšana gan prasījusi arī platformas izveidi, darbošanos sociālajos tīklos, cilvēku uzrunāšanu.
Savienojot savāktos līdzekļus, paša iekrājumus un ģimenes sniegto atbalstu, naudu pirmajam gadam izdevies savākt.
“Paralēli meklēju organizācijas, fondus, domājot, ko darīt ar nākamajiem diviem gadiem. Papildus jārēķinās ar dzīvošanas izdevumiem – skola aprēķinājusi, ka tie ir aptuveni 15 000 eiro gadā,” par nākotni raizējas jaunais mūziķis.
Gustavs spriež, ka neesošais valsts atbalsts studijām ārzemēs ir viela nopietnām pārdomām par neesošu valsts stratēģiju profesionālas kultūras attīstībā.
“Mūziklu industrija, kurā varu apvienot aktiera, vokālista un instrumentālista profesiju, Latvijā vēl nav tik attīstīta, lai šeit uzreiz atgrieztos, taču noteikti būs nepieciešami cilvēki, kuri ar labu profesionālo bagāžu šīs zināšanas nodos tālāk un attīstīs šo žanru.
Pazīstu daudzus kolēģus, kuri ir atgriezušies, strādā arī pedagoģiskajā darbā. Profesionālo spēju attīstīšanai skatuves profesijās tomēr vajadzīgi vairāk nekā trīs studiju gadi – tas ir ilgs process, kurā smelies pieredzi un attīsti sevi kā mākslinieku. Nevajadzētu apgalvot, ka Latvijai nav nekāda labuma no tā, ka, piemēram, piecus gadus pēc skolas beigšanas tajā nestrādāju.”
Valsts finansējums pārtraukts
Šā gada 15. maijā Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) tīmekļa vietnē publicētā informācija liecina, ka jaunu pieteikumu pieņemšana studiju un studējošā kredītiem studijām ārvalstīs ir pārtraukta jau no 2020. gada 5. marta, balstoties uz Latvijas Republikas un SEB bankas noslēgtajiem galvojuma līgumiem par studiju un studējošo kreditēšanas galvojuma izsniegšanu.
Līdz ar to no kredītiestāžu līdzekļiem kredīti, kas ir garantēti no valsts budžeta līdzekļiem, būs tikai studijām Latvijā.
“Svarīgi atcerēties, ka katras Eiropas Savienības valsts pilsoņiem ir tādas pašas tiesības izmantot vietējo kreditēšanas sistēmu kā konkrētās valsts pilsoņiem, tāpēc potenciālos studentus, kas rudenī plāno studijas ārzemēs un studiju maksai plāno izmantot kreditēšanas iespēju, aicinām jau laikus interesēties par iespējām attiecīgajā valstī saņemt kredītu studijām,” rekomendē VIAA.
Iespēja gūt valsts finansiālu atbalstu studijām ārzemēs pašlaik ir arī VKKF regulārajos projektu konkursos (šogad tādi bijuši divi), turklāt programmas “Mūzikas un dejas māksla” regulārajā projektu konkursā par finansējumu “vienā katlā” jākonkurē ar koncertu, albumu izdošanas un citu projektu pieteikumiem.
Šogad VKKF otrajā regulāro projektu konkursā finansējums mūzikas studijām ārvalstīs piešķirts septiņiem jaunajiem mūziķiem studijām Hāgas Karaliskajā konservatorijā, Minhenes Mūzikas un teātra augstskolā, Manhetenas Mūzikas augstskolā Ņujorkā, Losandželosas mūzikas koledžā, Londonas karaliskajā mūzikas koledžā un Londonas Karaliskajā Mūzikas akadēmijā.
Diemžēl stipendijām šajā konkursā atvēlēti kopumā tikai 4600 eiro, tātad pa dažiem simtiem eiro katram.
“Mūzikas un dejas mākslas nozarē piesakās ļoti daudz mūzikas studiju stipendiju pretendentu, nelielai daļai atbalsts ir piešķirts, bet, protams, mēs nevaram nosegt pilnu stipendiju – diemžēl finansējuma tam nepietiek,” norāda VKKF pārstāve Jana Vērdiņa.
VIEDOKLIS
Starta platforma – tepat Latvijā
GUNTARS PRĀNIS, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas rektors: “Nenoliedzami, mūsdienās profesionālam mūziķim ir nepieciešams starptautisks piesitiens, tāpēc Mūzikas akadēmija piedāvā neskaitāmas iespējās braukt uz ārzemju augstskolām vienu vai divus semestrus, un ļoti daudzi mūsu studenti to aktīvi cenšas izmantot.
Tāpēc varu teikt, ka Latvijas Mūzikas akadēmija ir ierakstījusies starptautiskajā studiju vidē un apritē. Tāpat kā daudzās radošajās profesijās, ir labi, ka ir viens pedagogs, kas palīdz apgūt pamatlietas šeit, bet studentiem ir iespēja aizbraukt, iepazīt citu skolu un pieeju.
Ne tikai Eiropā, jo ir sadarbības programmas arī ar ASV – mūsu džeza nodaļas studenti, piemēram, bijuši apmaiņas braucienā Omahas universitātē. Turklāt svarīgi, ka “Erasmus” studiju apmaiņas programmas piedāvā arī šo studiju pilnu finansiālu segumu Eiropā – Spānijā, Vācijā, Skandināvijas valstīs, diemžēl studijas Anglijā pēc breksita tā vairs nefinansē.
Protams, arī šajā programmā, īpaši topa augstskolās, notiek sīvs globāls konkurss par iespēju strādāt ar labākajiem profesoriem. Uzskatu, ka mums nevajag baidīties, ka kāds aizies studēt citur, bet vajag radīt tādus apstākļus, lai jaunais mūziķis arī pie mums var gūt pamatu starptautiskai atzinībai.
Tendence pēc profesijas apgūšanas neatgriezties Latvijā pašlaik ir aktuāla, jo diemžēl mums nav instrumentu mūziķu pieturēšanai – mūsu orķestros nav pasaules līmeņa algu.
Gribu tomēr uzsvērt, ka mums ir arī brīnišķīgi piemēri, ka pēc studijām ārzemēs profesionāļi atgriežas un kļūst par mūsu pasniedzējiem.”
