Spriedze ES un Krievijas attiecībās 0
Jekaterinburgā vakar sākās Eiropas Savienības un Krievijas virsotņu apspriede, kuras norisi aizēno abu pušu domstarpības enerģētikas un Sīrijas krīzes risināšanas jautājumos.
Avoti Briselē norāda, ka sarunās plānots apspriest arī Maskavai neērto jautājumu par cilvēktiesību stāvokli Krievijā. Nedz analītiķi, nedz amatpersonas nelolo cerības, ka samitā varētu tikt gūti vērā ņemami panākumi abu pušu attiecību uzlabošanā. Sarunas par ES un Krievijas līgumu ir pārtrauktas, turklāt Maskavai nācies atteikties no cerībām šogad ar ES noslēgt bezvīzu režīmu. “Pašlaik Krievijas attiecības ar Eiropu ir sliktākās visā pēcpadomju vēsturē,” spriež Maskavas Kārnegī centra pārstāve Marija Lipmane, “Putinam par savu mērķi izvirzot Krievijas ietekmes palielināšanu un neieklausoties rietumvalstu kritikā.”
Tomēr vēl neviens jautājums nav raisījis tik lielas domstarpības kā ES atbalsts Sīrijas opozīcijai un Maskavas iestāšanās par Sīrijas prezidenta Bašara Asada režīmu.
Analītiķi pieļauj, ka Maskava un Brisele varētu censties nogludināt domstarpības, izplatot kopīgu paziņojumu, kurā būtu pausts atbalsts rosinātajai miera konferencei, kuras mērķis ir pirmo reizi pie viena galda pulcēt gan Sīrijas režīma, gan opozīcijas pārstāvjus.
Nav skaidrs, kā abas puses plāno risināt aizvien pieaugošās domstarpības par Krievijas gāzes giganta “Gazprom” lielo ietekmi Eiropas enerģētikas tirgū. Spriedze varētu vēl vairāk pieaugt, kad ES līderi rosinās apspriest cilvēktiesību stāvokli Krievijā. Kā apliecinājusi ES augstākā pārstāve ārlietās Ketrina Eštone, sarunās tikšot pārrunāts arī plašu starptautisko rezonansi izraisījušais gadījums, kad Krievijā apcietinājumā dzīvību zaudēja jurists un korupcijas apkarotājs Sergejs Magņitskis.
