Andris Sprūds
Andris Sprūds
FOTO: LETA

Sprūds: Krievija vēlas, lai to ņemtu vērā un no tās baidītos 48

Krievija vēlas, lai to cienītu, ņemtu vērā un no tās baidītos, šādu viedokli aģentūrai LETA pauda Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Eiropas studiju fakultātes dekāns Andris Sprūds.

“Mana maigā sirds to neizturēja, piekritu – lai ved šurp.” Vecmāmiņas – audžumammas stāsts
ST priekšsēdētāja: Beidzot pēc vairāk nekā 20 gadiem valsts uzzināja, kāds ir iztikas minimums
Kāpēc Latvijā ražoto medikamentu klāstā joprojām dominē padomju laikā radītās zāles? Sarunā atklāj LZA prezidents Ivars Kalviņš 1
Lasīt citas ziņas

Saistībā ar notiekošo Ukrainā, Krievijai veidotos nozīmīgi riski, ja tā izraisītu plaša mēroga karadarbību, uzskata Sprūds.

Šonedēļ Rīgā notika NATO ārlietu ministru sanāksme, kurā sabiedrotie pauda stingru atbalstu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai integritātei, brīdinot Krieviju, ka agresijas gadījumā tai būs jāmaksā augsta cena un jārēķinās gan ar politiskām, gan ar ekonomiskām sekām.

CITI ŠOBRĪD LASA

Jautāts, kādas varētu būt Krievijas atbildes reakcijas uz paziņojumiem NATO ārlietu ministru sanāksmē, profesors norādīja, ka atbildes reakcijas un aktivitātes ir novērojamas pastāvīgi, izvietojot plašus spēkus Ukrainas tuvumā un tieši draudot ar agresiju. Sprūds skaidroja, ka NATO ministru paustais atbalsts un Ukrainas tuvināšanās Eiroatlantiskajai kopienai acīmredzami ilgtermiņā Krievijai rada izaicinājumus, jo tās stratēģija ir paturēt Ukrainu nenoteiktā stāvokli, lai tā varētu saglabāt savas ietekmes sfēru.

Profesors vērsa uzmanību, ka paralēli NATO ārlietu ministru sanāksmei Krievijas prezidents Vladimirs Putins nāca klajā ar neizpildāmiem nosacījumiem – viņš vēlas, lai alianse paziņotu, ka Ukraina nebūs NATO dalībvalsts un Ukrainā nedrīkst izvietot ieroču sistēmas, ko varētu uztvert kā pret Krieviju vērstas.

“Protams, reakcijas no Krievijas puses būs un tuvākajā laikā spriedze nemazināsies. NATO valstīm ir jāreaģē uz Ukrainā notiekošo un jābrīdina, kas var notikt agresijas gadījumā. Būtiski, ka NATO izteica gan stingru atbalstu, gan iedarbināja krīzes vadības mehānismu. Tas nozīmē, ka alianse iedarbina gatavības stāvokli situācijas eskalācijas gadījumā, lai pārietu uz nākamo darbības un reaģēšanas posmu,” skaidroja RSU Eiropas studiju fakultātes dekāns.

Sprūds uzsvēra, – tā kā Ukraina nav NATO dalībvalsts, NATO nevarēs sniegt tiešu militāru atbalstu militāra konflikta gadījumā, tomēr tā var atbalstīt Ukrainu ar bruņojumu, informāciju un diplomātiski. Sprūds aicināja ņemt vērā, ka tādā situācijā ir arī savi ierobežojumi – visticamāk, ja konflikts attīstīsies, var arī nebūt politiskās vienprātības, kā atbalstīt Ukrainu militārajā jomā. Savukārt, skatoties uz Krievijas aktivitātēm, ir skaidrs, ka tā nekautrējas no spēka izmantošanas un tas zināmā mērā ir spiediena instruments gan attiecībā uz Ukrainu, gan ietekmē mijiedarbību ar NATO.

Runājot par to, kāpēc NATO iespējamo paplašināšanos Krievija uzskata par apdraudējumu, profesors norādīja, ka tam ir stratēģiskās, vēsturiskās un politiskās šķautnes. Krievija vienmēr jūtīgi ir uztvērusi NATO atrašanos pie tās robežām, īpaši bijušā PSRS teritorijā.

“Krievijai ģeogrāfija ir liktenis un vēsturiskā atmiņa spēlē savu lomu un to nevar pilnībā ignorēt. NATO veidota kā kolektīvās aizsardzības alianse, kas primāri veidota, lai atturētu ārējo agresiju. Un Krievijai būtu jāuzdod sev jautājums, kāpēc kaimiņos esošās valstis cenšas pēc iespējas ātrāk integrēties Eiroatlantiskajā kopienā,” sacīja Sprūds.

Viņš norādīja, ka 2013.gadā tikai 20% Ukrainas sabiedrības atbalstīja valsts iestāšanos NATO, patlaban to atbalsta vairāk nekā puse. Tāda pati situācija bija Baltijas valstīs, Ukrainā, Gruzijā Moldovā- valstis, kas robežojas ar Krieviju, vai ir saskārušās ar tās agresiju dara visu, lai nodrošinātu savu drošību un neatkarību. Krievijai pati ar savu rīcību ir novedusi pie tā, ka kaimiņvalstis cenšas darīt visu iespējamo, lai potenciāli sevi nodrošinātu pret Krievijas agresiju. Sprūds atzīmēja, ka visas tās valstis, kas ir sākuši Eiroatlantisko virzību, sadūrušās ar teritoriālām problēmām.

RSU Eiropas studiju fakultātes dekāns sacīja, ja mēs skatāmies uz Austrumu partnerības valstīm, ir tikai viena valsts, kurai nav teritoriālās problēmas ar Krieviju un tā ir Baltkrievija. Visām pārējām Krievija ir radījusi teritoriālas problēmas. Tāpēc ir skaidrs, kas šīs valstis cenšas tuvināties Transatlantiskajai aliansei, lai nodrošinātu savu drošību un integritāti.

“Turklāt Krievijas prezidenta gadījumā acīmredzami Putina doktrīna ir tāda, ka ārējais konflikts ir izdevīgs, jo tas padara viņu par kara laika valsts vadītāju. Acīmredzams ir uzstādījums, ka kara vai konflikta laikā līderus nemaina. Tas Putinam ļauj pasniegt ārējo vidi kā iekšpolitiskās centralizācijas nepieciešamības faktoru un palikt pie varas,” teica profesors.

NATO ārlietu ministru sanāksmē alianses ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs aicināja Krieviju atjaunot dialogu ar NATO. Runājot par to, kāda ir iespēja, ka abas puses sēdīsies pie sarunu galda, Sprūds norādīja, ka pagātnē bijuši vairākas epizodes, ka starp aliansi un Krieviju bijuši arī atkušņa un pat zināmi ārpolitiskā medus mēneša periodi, piemēram, tad, kad Putins kļuva par Krievijas prezidentu.

SAISTĪTIE RAKSTI

“Mēs redzējām, ka notika pat zināmi attiecību meklējumi pēc Krievijas agresijas Ukrainā. Kamēr lielvalstu starpā nav dziļš konflikts vai tieša sadursme, tās agri vai vēlu sāks sarunāties. Piemēram, ceturtdien Stokholmā Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs tikās ar ASV valsts sekretāru Entoniju Blinkenu. Mijiedarbība notiek, bet, protams, ja būs eskalācija, Krievija nevarēs izvairīties no sankcijām un tālākas attiecību iesaldēšanas,” sacīja Sprūds.

Profesors norādīja, ka sarunām iespējams turpinājums, jo plašākā kontekstā neviena puse nebūtu ieguvēja no tiešas konfrontācijas. Krievija nav ieinteresēta ne plaša mēroga kara darbībā Ukrainā, ne arī pilna mēroga sankcijās. Vienlaikus Krievijas prezidents ir iedzinis sevi neizpildāmu prasību slazdos un tas nozīmē, ka eskalācijas iespējamība joprojām saglabājas augsta.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
“Mana maigā sirds to neizturēja, piekritu – lai ved šurp.” Vecmāmiņas – audžumammas stāsts
ST priekšsēdētāja: Beidzot pēc vairāk nekā 20 gadiem valsts uzzināja, kāds ir iztikas minimums
Kāpēc Latvijā ražoto medikamentu klāstā joprojām dominē padomju laikā radītās zāles? Sarunā atklāj LZA prezidents Ivars Kalviņš 1
APTAUJA: Latvijā 48% iedzīvotāju nav informēti par iespēju izņemt skaidru naudu veikalu kasē 51
Dzīve ir sarežģīta, taču skaista. Tev šodien būs daudz iespēju par to pārliecināties! Horoskopi 24.janvārim
Lasīt citas ziņas
Kvalificēta darbaspēka trūkuma dēļ no 2023. gada uzsāks “bezdarbnieku profilēšanu”
VIDEO. “Es vispār vairs ne no kā nebaidos.” Rīdzinieki dalās sajūtās par Covid-19 vīrusa paveidu omikronu
Zatlers: Seniori ir pasīvi uz vakcinēšanos, jo viņi neveic tādas aktivitātes, kur šis sertifikāts būtu nepieciešams
Kāpēc Latvijā ražoto medikamentu klāstā joprojām dominē padomju laikā radītās zāles? Sarunā atklāj LZA prezidents Ivars Kalviņš 1
Zatlers: Seniori ir pasīvi uz vakcinēšanos, jo viņi neveic tādas aktivitātes, kur šis sertifikāts būtu nepieciešams
06:47
VIDEO. “Es vispār vairs ne no kā nebaidos.” Rīdzinieki dalās sajūtās par Covid-19 vīrusa paveidu omikronu
06:23
Kvalificēta darbaspēka trūkuma dēļ no 2023. gada uzsāks “bezdarbnieku profilēšanu”
06:06
ST priekšsēdētāja: Beidzot pēc vairāk nekā 20 gadiem valsts uzzināja, kāds ir iztikas minimums
Augstākais saslimstības līmenis ar Covid-19 joprojām Pierīgā
Latvijas kamaniņu braucēji izcīna zelta medaļu Eiropas čempionāta komandu stafetes sacensībās 3
VIDEO. “Vakcinēties man ir bail!” Ārstu konsīlijs arī pēc būtiskām vakcīnas radītām blaknēm par obligātu nosaka trešo poti
Seniors ar jaunu sirdi: Kā Iveta ar Jāni atjaunoja koka māju Rīgas centrā
Nākamnedēļ Latvijā gaidāmi mainīgi laika apstākļi
Gaidāms neliels sniegs, lietus un apledojums. Laika prognoze pirmdienai
Latvijas budžetā ieskaitīs arestētus 1,3 miljonus eiro, kas atradās “ABLV Bank”
Sestdien reģistrēti 4753 jauni Covid-19 gadījumi
Uzcep gleznu: Itāļu maize fokača
Kamaniņu braucēja Elīna Ieva Vītola izcīna bronzas medaļu Eiropas čempionātā 1
“Zelta likums – nav nekādas ātras peļņas.” Kā neuzķerties uz krāpniekiem internetā?
Veļasmašīnu darbinām pilnu, ūdeni tējkannā vārām, cik nepieciešams: padomi, kā saimniecībā ietaupīt 51
APTAUJA. Ap trešdaļa Latvijas iedzīvotāju neapmierināti ar dzīves kvalitāti Covid-19 laikā
Kazahstānā vairāk nekā 460 cilvēkiem izvirzītas apsūdzības terorismā un nemieru rīkošanā 64
Kalvītis: Nevaru iedomāties, ka es kā valdības vadītājs varētu vienu sabiedrības daļu izslēgt no sabiedrības, tāpēc ka viņi negrib mani klausīt 331
“Man tas ir labs azarts, bet galvenais, ka prieks maniem abiem bērniem.” Rūjienietis pilnveido tautas bobsleju, gūstot ievērību visā pasaulē 25
Vai cilvēkam vispār ir iespējams saprast, kas ir bezgalība? 55
“Rīgā ievāktais medus ir ļoti kvalitatīvs.” Pēdējos gados galvaspilsētā attīstījusies urbānā biškopība 20
“Čīliešus vieno ģimene, bet latviešus – māksla un kultūra.” Latviete pēc 10 gadiem Čīlē ar ģimeni atgriežas dzimtenē 48
Pēteris Apinis: Cilvēka mikrobioms un rezistence pret mikrobiem, vīrusiem un vakcīnām 56
Nauris Puntulis: Žēl, ka pandēmijas situācija neļauj pulcēt seniorus uz semināriem, lai mācītu medijpratību 134
Vējainu laiku prognozē arī februārī un martā 6
Emocionāli vari justies mazliet iztukšots! Horoskopi no 24. līdz 30. janvārim