Vienlaikus viņš piekodināja, ka Vācijas, Izraēlas un citu valstu iepircēji vēlas izcilu ģenētisku materiālu, kuru var panākt tikai ar labu barības bāzi un dzīvnieku labturības ievērošanu. “Var jau noganīt to bulli meža ielokā, bet, ja gribi rezultātus un attiecīgu cenu, tad jārūpējas par dzīvnieku un jāiegulda uzturēšanā. Īpaši jaunajiem saimniekiem jāsaprot, ka ar gaļas liellopiem īstermiņā nopelnīt nevar – tikai ilgtermiņā var sasniegt vajadzīgos rādītājus. Ja ganāmpulkā mazāk par 30 govīm, saimniekošanu var mierīgi apvienot ar citu darbu valsts vai privātajā sektorā. Bet, ja ir virs 30 lopiem, tad var koncentrēties uz rezultātu, strādāt vienā virzienā līdz pilnībai. Tad varēs nodrošināt ģimeni un arī attīstīties,” skaidroja uzņēmējs. 9
Viņš arī sacīja, ka jaunākās tendences liecinot – iepircēji vēlas ne tikai nobarojamos bullīšus, bet arī vaislas materiālu. “Pēdējā laikā šurp brauc no visas Eiropas, jo arī tur ir subsīdijas liellopu audzēšanai, līdz ar to nepieciešams labs ģenētiskais materiāls. Tādēļ plānojam nākamgad sākt vaislas buļļu izsoles Baltijas mērogā, kādus 20 buļļus katrā izsolē vajadzētu pārdot. Te svarīga ne tikai komercija, bet arī izglītošana – gribam parādīt Latvijas potenciālu ganāmpulku izkopšanā. Lai saimnieki redz, ka ne tikai Vācijā, bet arī Latvijā protam izaudzēt tādā pašā vai vēl augstākā līmenī,” rezumēja izsoļu nama vadītājs.
Arī Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta jaunākajā datu analīzē martā norādīts, ka gaļas liellopu biznesam ir labas perspektīvas. Tiesa, gaļas cenas nedaudz pazeminās, taču nozarē vērojama lielāka stabilitāte nekā iepriekš. Turcija pazudusi no Eiropas liellopu tirgus, turpretī uz Krieviju pieaugums pērn bijis par 143%. Tāpat arī Izraēla turpina būt nozīmīgs eksporta tirgus.
UZZIŅA
Liellopi: vairāk un dārgāk
Marta izsolēs cenas svārstījās no 1,85 līdz 2,75 eiro par vienu dzīvsvara kilogramu atkarībā no šķirnes un dzīvnieka svara.
Gaļas liellopu ganāmpulku skaits 2017. gada janvārī bija 16 634 salīdzinājumā ar 17 729 tieši pirms gada.
