Dārznieki par sniegu nepriecājas: steidz bradāt un mīdīt dārzu! 2
Inita Šteinberga, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ja sniegs uzkrīt uz nesasalušas zemes vai smagām kupenām gleznieciski pieliec zarus, kā tas ir tagad, tad dārznieki par to nepriecājas, bet dodas mīdīt un purināt. Tā var aiztaupīt zaudējumus, kuri atklāsies tikai pavasarī.
Kaut arī sals pieņemas spēkā, cauri biezajai sniega segai tas netiek. Šī starptelpa ir izcila dzīvesvieta pelēm un citiem grauzējiem. Lai tie nepagrauztu jaunos kociņus vai neizēstu puķu sīpolus, sniegu ap un virs tiem piebradā. Tas pasargā arī no tā, ka augi var izsust. Vislabākie palīgi un bradātāji ir suņi. Turklāt papildu bonuss – suņi iezīmē teritoriju, un šīs zīmes respektē meža zvēri. Ja suņa nav, to ir vērts aizņemties.
Sniega smagums bojā augu vainagus gan daiļdārzā, gan augļudārzā. Turklāt šogad zari lūst pat veciem kokiem.
Piesalušās kupenas no kokiem nodauza ar garu koku. Plastmasas lapu grābekļus salā labāk nelietot, jo tie kļūst trausli. Papildu bonuss augļukoku kratīšanai – ar sniegu tiek notrauktas arī augļu mūmijas, kurās ziemo puvju ierosinātāji.
Lai pavasarī nebūtu zaudējumu (plēve pušu, konstrukcijas saliektas), pēc katras krietnākas snigšanas notīra arī siltumnīcas jumtu.
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu
Par publikācijas saturu atbild AS “LATVIJAS MEDIJI”.
