Strīdi par augstskolām pārcelsies uz Saeimu 0
Neraugoties uz augstskolu pretestību, valdība vakar atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotos grozījumus Augstskolu likumā, kas paredz būtiskas pārmaiņas to pārvaldībā, kā arī augstskolu sadalīšanu vairākās grupās. Likumprojektu trijos lasījumos gan vēl skatīs Saeimā, tā ka pagaidām sperts tikai viens solis uz augstskolu pārvaldības maiņu.
Trīs veidu augstskolas
Iecerēts, ka turpmāk Latvijā būs trīs tipu augstskolas.
Pirmkārt, būs universitātes, kas attīsta zinātnisko pētniecību vismaz trīs zinātnes nozarēs, īsteno pētniecībā balstītas studijas, kā arī veic fundamentālos pētījumus, rūpnieciskos pētījumus vai eksperimentālo izstrādi un izplata šo pētījumu rezultātus. Vismaz 65 procentiem vēlētā akadēmiskā personāla jābūt doktora grādam.
Otrkārt, lietišķo zinātņu augstskolas, kas darbosies atbilstoši attiecīgās tautsaimniecības nozares un reģiona attīstības vajadzībām un sagatavos speciālistus noteiktām jomām. Zinātnisko darbību tās attīstīs jomās, kurās īsteno studijas. Doktora grādam jābūt ne mazāk kā 50 procentiem vēlētā akadēmiskā personāla.
Treškārt, mākslas un kultūras augstskolas, kas attīsta akadēmiskās un profesionālās studijas, māksliniecisko jaunradi, zinātnisko un pētniecisko darbību humanitārās un mākslas zinātnes jomās un dizainā. Arī šīs augstskolas veiks fundamentālos un rūpnieciskos pētījumus vai eksperimentālo izstrādi, nodrošinās zināšanu radīšanu mākslā un kultūrā, kā arī radīs inovācijas un dizaina risinājumus. Doktora grāds obligāts tikai piektdaļai vēlētā akadēmiskā personāla.
Paredzēts, ka starptautiskajā (angliskajā) nosaukumā visas šīs augstskolas tomēr varēs lietot vārdu “university”.
1000 – 4000 studentu
Katrai no augstskolu tipiem vajadzēs sasniegt noteiktu studentu skaitu: universitātēm latiņa noteikta – 4000 studentu, bet lietišķo zinātņu augstskolām – 1000 studentu.
Taču studentu skaits drīkstēs būt mazāks, ja augstskolas atbildīs noteiktiem kvalitātes kritērijiem, piemēram, būs reģistrētas zinātnisko institūciju reģistrā un zinātniskās darbības starptautiskajā novērtējumā gūs vismaz 3,5 punktus no iespējamiem pieciem punktiem. Plānots, ka zinātniskās kapacitātes izvērtējums notiks jau šogad.
Mākslas un kultūras augstskolām noteikts studentu skaits netiek prasīts.
Prasības par studentu skaitu un zinātnes nodrošināšanu neattieksies arī uz Latvijas Nacionālo aizsardzības akadēmiju, Lutera Akadēmiju un Latvijas Kristīgo akadēmiju. Kā varēja noprast no diskusijām valdībā, īpašu statusu sev prasījusi vai katra otrā augstskola, tostarp Latvijas Jūras akadēmija.
Kā valdības sēdē skaidroja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija): augstskolu saraksts, uz kurām attiecas izņēmumi, varētu tikt papildināts, taču ne bezgalīgi. Augstskolām likuma prasībām būs jāpiemērojas trīs gadu laikā.
Rektors bez valsts valodas zināšanām?
Līdz ar izmaiņām likumā valsts augstskolās, izņemot Nacionālo aizsardzības akadēmiju, paredzēts ieviest arī padomes, kas būs atbildīgas par augstskolas stratēģisko, administratīvo, saimniecisko un finanšu vadību.
Piemēram, tieši padome izraudzīsies un iecels augstskolas rektoru, kuru plānots atlasīt starptautiskā atklātā konkursā.
Ja rektora amatā iecels ārvalstu pilsoni, viņam būs jāprot un jālieto valsts valoda tādā apjomā, kāds nepieciešams viņa profesionālo pienākumu pildīšanai, vai augstskolai jānodrošina tulkojums valsts valodā. Nacionālās apvienības ministri teica, ka nepiekrīt, ka rektors varētu nezināt valsts valodu, un solīja, ka likumprojekta izskatīšanā Saeimā centīsies šo pantu labot.
Savukārt satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) apgalvoja, ka “valsts valodas zināšanas rektoram nav izšķirošas”.
Likumā arī plānots noteikt, ka viņi nedrīkst būt bijuši saistīti ar Valsts drošības komiteju (VDK). Jāpiebilst, ka Latvijas Universitātes esošā un bijušā rektora vārds atrodams VDK ziņotāju kartotēkā.
Augstskolas vairs nebūšot slēgta sistēma
Iecerēts, ka universitāšu padomēs būs 11 locekļi, bet Lietišķo zinātņu augstskolās un mākslas un kultūras augstskolās augstskolas padomi veidos ne mazāk kā septiņi un ne vairāk kā 11 locekļi.
Padomē darbosies attiecīgās nozares ministrijas deleģēts pārstāvis, akadēmiskā personāla un studējošo pārstāvji, kā arī valdības noteiktā kārtībā atlasīti un nominēti padomes locekļi. Lielākajai daļai padomes locekļu jābūt ārējiem ekspertiem, tātad tādiem, kas attiecīgajā augstskolā nestudē un nestrādā.
Kā pauda I. Šuplinska, Latvijas augstskolu attīstību apdraud tas, ka augstskolu pārvaldībā gadiem iesaistīti “vieni un tie paši spēlētāji”.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (“Attīstībai/Par”) pievienojās: augstskolās valdot slēgta pārvaldes sistēma, kas veicinot nošķirtību un pašapmierinātību.
Toties padomes locekļu pilnvaru termiņš būs ne vairāk kā četri gadi, viņi varēs darboties ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.
Rektoru padomes ģenerālsekretārs Jānis Bernāts valdības sēdē pauda neapmierinātību ar pārāk plašo darbu klāstu, kas uzticēts padomei: citu valstu augstskolās padomes pieņem stratēģiskus lēmumus, bet Latvijā izskatās, ka tās iesaistīšot augstskolu ikdienas darbā.
Augstskolas padomes locekļi būs valsts amatpersonas.
Taču šobrīd nav skaidrs, kādā kārtībā augstskolu padomju locekļi iesniegs valsts amatpersonas deklarācijas.
IZM rosina mainīt arī likumu “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, tajā nosakot, ka ne tikai augstskolu, bet arī valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību padomju locekļu deklarācijas būs publiskas tikai daļēji: tie ienākumu avoti, kas neattiecas uz darbu attiecīgajā padomē, netiks atklāti.
Pret šo ieceri iebilst gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, gan “Delna”, toties ministri, sakot, ka tieši deklarāciju dēļ profesionāļi negrib strādāt padomēs, ierosinājumu atbalstīja, bet arī par to pieņemšanu vēl būs jālemj Saeimai.
Neapmierinātība ar projektu
Domājams, ka likumprojekta virzība Saeimā varētu būt smagnēja. Augstākās izglītības jomas pārstāvji apgalvo, ka nav uzklausīti, kad likumprojekts izstrādāts ministrijā, tāpēc diskusijas par iecerētajām pārmaiņām Augstskolu likumā atsāks Saeimā.
Jau tūlīt pēc valdības sēdes valsts augstākajām amatpersonām nosūtīta vēstule, ko parakstījuši Rektoru padomes, Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības, Latvijas Darba devēju konferederācijas un citu organizāciju pārstāvji. Viņi raksta, ka likumprojekts ir nepārdomāts un virzīts nedemokrātiskā procesā. Piemēram, no nozares pārstāvjiem saņemti iebildumi, kas aizņem 570 lapas, bet ministrijā nav bijusi neviena saskaņošanas sanāksme.
Izglītības un zinātnes ministre toties sacīja: nav bijis konkrētu priekšlikumu, tikai neapmierinātība ar ministrijas iecerēm. “Bija koncepts: pārmaiņām jā, bet grozījumiem nē,” apgalvoja I. Šuplinska.
