Sveic barikāžu žurnālistus 0
“Kopš 1991. gada barikādēm ir izaugusi jauna paaudze, kas tā laika notikumus var izdzīvot, tikai pateicoties tiem stāstiem, kas ir viņu ģimenēs. Taču galvenokārt jau pateicoties tiem stāstiem, kurus vēstījāt jūs,” ar šādiem vārdiem Solvita Āboltiņa vakar Saeimā sveica žurnālistus, kuri 1991. gada janvārī ziņoja no barikādēm.
Viņasprāt, žurnālisti tolaik palīdzējuši nosargāt vēl trauslo Latvijas neatkarību, informējot par barikāžu notikumiem gan savu tautu, gan iespējamos atbalstītājus Rietumos. Saeimas priekšsēdētāja atgādināja, ka kinooperatori Andris Slapiņš un Gvido Zvaigzne šā mērķa vārdā ziedoja dzīvību. “Arī mūsdienās žurnālistu misija nekur nav pazudusi. Mēs redzam, ka mums kaimiņos ir valsts, kuras tīkojumi atjaunot savu impēriju nav zuduši. Tagad tie nav tanki, kas var iebraukt mūsu valstī, bet gan informācija, ko mēģina svarīgos brīžos mūsu cilvēkiem iestāstīt. Piemēram, ka 18. novembris nemaz nebija īsti svarīgs, bet barikādes bijušas tikai teātris,” uzsvēra Āboltiņa.
“Latvijas Avīzes” (tolaik vēl “Lauku Avīzes”) lasītājiem par barikāžu notikumiem vēstīja žurnālists, pašlaik rakstnieks Didzis Sedlenieks: “Vislabāk man atmiņā palikusi izpalīdzība, kas valdīja cilvēku starpā. Ja kāds bija nosalis, tad cits viņam iedeva cepuri un uzcienāja ar tēju. Ja beidzās malka ugunskuram, viņam palīdzēja sarūpēt jaunu.”
Savukārt Elitu Veidemani, toreizējā laikraksta “Atmoda” redaktori, satrauc fakts, ka mūsdienās pat barikāžu dalībnieki, sadzīvisku nebūšanu nomocīti, par 1991. gada janvāra notikumiem runā ar rūgtumu: “Šādiem cilvēkiem vajadzētu pajautāt, vai tiešām viņi, zinādami, ka pēc 22 gadiem būs smagi, nebūtu gājuši uz barikādēm? Nebūtu sargājuši Latvijas brīvību un neatkarību?”
Tikšanās ar barikāžu laika žurnālistiem, operatoriem un fotogrāfiem ir ikgadēja tradīcija, kas iedibināta jau 8. Saeimas laikā. Piedalīties tajā bija aicināti vairāk nekā 150 žurnālisti, kas 1991. gadā aktīvi iesaistījās barikāžu laika notikumu atspoguļošanā.
