Svētbrīdis pie Baltajiem krustiem 0
Rīgas 1. Meža kapu “Balto krustu” kapulaukā, lai pieminētu Baigajā gadā un GULAGA nometnēs nogalinātos Latvijas iedzīvotājus, piektdien, 6. jūlijā, plkst. 17 notiks svētbrīdis.
To organizē Okupācijas muzejs, Rīgas Politiski represēto biedrība un vadīs Rīgas evaņģēliski luteriskās Augšāmcelšanās draudzes mācītājs Guntis Kalme, ar dziesmām kuplinās vīru koris “Tēvija”, diriģents Jānis Sējāns.
Viena no labi zināmām komunistiskā terora epizodēm līdzās 14. jūnija deportācijai bija valsts drošības tautas komisāra Semjona Šustina parakstītā rezolūcija uz 78 apcietināto saraksta: “Sociālās bīstamības dēļ – visus nošaut”. Nevainīgo cilvēku mirstīgās atliekas 1941. gada 6. jūlijā guldīja Meža kapos, aizsākot “Balto krustu” kapulauka vēsturi. “Baltajos krustos” guldīti vēl līdz pat 1944. gadam masu kapos atrastie komunistiskā terora upuri. To skaits pēc aptuvenām aplēsēm ir ap 120.
Okupācijas muzeja vēsturnieks Uldis Neiburgs stāsta: “Tā saucamā “Šustina saraksta” oriģināls glabājas Okupācijas muzeja krājumā. Šo sarakstu atrada Centrālcietumā tūlīt pēc sarkanās armijas padzīšanas. Vairākus no viņiem apcietināja 1941. gada 23./24. jūnija naktī – viņu vienīgais “noziegums” bija Līgo svētku svinēšana. Padomju drošības iestādes gan uzskatīja, ka 56 gadus vecais atvaļinātais Latvijas armijas pulkvedis Nikolajs Fogelmanis “savā pagalmā aizkūris ugunskuru, un līdz ar to veicinājis vācu aviācijas bumbu trāpījumus un objektu sagraušanu”, bet Viktors Somovičs “uz ielas dziedājis fašistiskas dziesmas un izsmējis padomju iekārtu”.
Latvijas Okupācijas muzejs ik gadu 6. jūlijā “Balto krustu” kapulaukā organizē piemiņas brīdi.
