Laukos
Graudkopība

“Swedbank”: Lauksaimnieki krīzē saskata iespēju laiku0


Raimonds Miltiņš.
Raimonds Miltiņš.
Publicitātes foto.

Nestabilā situācija ar Covid-19 izplatību rada bažas par nākotni kopumā, tomēr lauksaimniecības nozarē strādājošie pagaidām ir optimistiski, jo slēgtās robežas un iedzīvotāju piespiedu palikšana mājās ļauj cerēt, ka pieaugs vietējo ražotāju preču patēriņš, prognozē AS “Swedbank” pārstāvji.

“Pagājušā gada laikapstākļi un cenas bijuši labvēlīgi gan piensaimniekiem, gan graudkopjiem. Pēc 2018. gada piedzīvotās karstās un sausās vasaras, varam novērot ekonomiskās situācijas izlīdzināšanos un prognozēt augšupeju nākotnē. Arī piena nozarē vērojama stabilitāte – pēdējo trīs gadu laikā piena cena ir stabilizējusies un pašlaik esošo vidējo cenu – 0,29 eiro par litru – var uzskatīt par ļoti labu. Šāda situācija ļauj piensaimniekiem plānot savas finanses un investīcijas ilgtermiņā,” norāda “Swedbank” lauksaimniecības eksperts Raimonds Miltiņš.

Salīdzinājumā ar situāciju Eiropā un ASV, Latvijā pērnais rudens ir bijis daudz veiksmīgāks. Eiropa kopumā piedzīvoja slapju rudeni, kas rezultējās vien ar divām trešdaļām labas kvalitātes ziemāju sējumiem. Parasti šis rādītājs ziemas sējumiem ir ap 90%. Savukārt ASV ir mazākās ziemāju sējplatības kopš 1909. gada.

Investīciju tendences

Veiksmīgais pērnais gads atspoguļojās arī lauksaimnieku vēlmē investēt un attīstīt savas saimniecības. Kopumā aizdevumos lauksaimniekiem “Swedbank” 2019. gadā izsniegusi par aptuveni 3% vairāk nekā gadu iepriekš. Mazo lauksaimnieku segmentā jaunā finansējuma apjoms audzis pat par 67%.

Vērojot tendences, var apgalvot, ka pieaug lauksaimnieku vēlme ieguldīt ilgtspējīgā lauksaimniecības attīstībā. Visbiežāk lauksaimnieki investē precīzo tehnoloģiju ieviešanā, lai nākotnē izpildītu ES prasības par vides un klimata saudzēšanu.

Turklāt, patīkami, ka tieši lauksaimniecības uzņēmumi šobrīd vairāk interesējas par iespēju iegūt papildus finansējumu jaunās sezonas uzsākšanai, nevis prasa izskatīt iespēju izmantot kredītbrīvdienas. Kā atzīst Raimonds Miltiņš, jūtams, ka lauksaimniekus šī krīze pagaidām skar salīdzinoši mazāk nekā citas nozares.

Papildus arī jāizceļ lauksaimniecībā strādājošo vēlme ražot pēc iespējas vairāk bioloģiskās produkcijas. Šobrīd, kad Covid-19 ietekmē robežas ir slēgtas un ievērojami samazināta cilvēku un arī preču kustība, lauksaimniekiem ir pamatotas cerības, ka vietējā tirgū varētu pieaugt tieši vietējo uzņēmēju saražotās preces pārdošanas apjomi. Tādā veidā atsevišķām lauksaimniecības produkcijas grupām šis pat varētu būt nevis krīzes, bet kaut kādā jomā pat iespēju laiks.

Modernās tehnoloģijas – iespēja efektivizācijai

Klimata pārmaiņas, tirgus tendences un cilvēkresursu pieejamība ir tikai daļa no izaicinājumiem lauksaimniekiem. Lai ar izaicinājumiem veiksmīgi tiktu galā, nozarei nepieciešamas ieviest jaunās, precīzās tehnoloģijas. Tas palielinās konkurētspēju un sniegs būtiskus atvieglojumus arī krīzes laikos. Tās var sniegt lauksaimniekiem uz datiem balstītus lēmumus, optimizēt resursus un atvieglot ikdienas darba režīmu.

Lauksaimniecībā tāpat kā citās nozarēs ienāk arī modernās, precīzās tehnoloģijas. Jau tagad graudkopības saimniecībās droni kļuvuši par ikdienas palīgiem lauku monitoringā, precīzās stūrēšanas iekārtas ļauj ekonomēt degvielu un izstrādāto materiālu, bet lopkopji izmanto robotus slaukšanai, barības dozēšanai un sensorus teļu sagaidīšanai. Tas saistīts arī ar darbaspēka trūkumu, jo tad vajadzīgs tikai viens cilvēks, kurš uzrauga iekārtas.

“Nesen apmeklēju starptautisku lauksaimniecības izstādi, kur jau demonstrēja bezpilota iekārtu, kas izmiglo vai izravē nezāles no kultūraugiem. Tā ir tuvāko gadu nākotne, un pēc 5 gadiem arī Latvijā modernākajās un efektīvākajās saimniecībās tādi tiks izmantoti,” prognozē R. Miltiņš.

Plānojot īstermiņa un ilgtermiņa saimniekošanu, jāņem vērā arī iespējamie riski, sākot no nepastāvīgajiem laikapstākļiem līdz pat koronavīrusa Covid-19 izraisītās krīzes sekām. Jau minētais ES izvirzītais zaļais kurss ierobežos augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, kā arī palielinās sankcijas jauno prasību neievērošanas gadījumos, piemēram, mēslu krātuvju neatbilstība, devu neievērošana u.tml.

Tas nozīmē arī vairāk atskaišu, veidlapu un uzraudzības pasākumu no institūciju puses. Lauksaimniekiem ir jābūt gataviem dažādiem iespējamiem scenārijiem, kas var ietekmēt efektivitāti. Tāpēc kā vēl nekad lauksaimniecības nozarē ir aktuāla patiesība – labajos gados audzēt “muskuļus”, jo sliktajos gados tie ļoti noder. Tieši labajos gados veiktie uzkrājumi var būt izšķiroši.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.

Lasītākie

AD
Artis Drēziņš
Latvijā
Lauris pēc trieciena palicis bez apziņas un mēdz nekontrolējami staigāt. Kāpēc dzērājšoferi Jāni apcietināja tiesas zālē? 17
7 stundas
LE
LETA
Latvijā
Atklāj, cik skolās, augstskolās un bērnudārzos atklāti Covid-19 gadījumi
8 minūtes
TA
Tavs Auto TV
Ekonomika
Lietuvā lietoti automobiļi ir lētāki. Kādēļ?
38 minūtes
LE
LETA
Latvijā
Daudzi vienā pilsētā un “Dinamo” sportisti: lielajam Covid-19 inficēto skaitam “pa pēdām”
1 stunda
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Prinča Harija un Meganas Mārklas dēliņš Ārčijs bezgala mīļi pārsteidzis nākošo Lielbritānijas karali 1
5 stundas