Tagad visi foršo. Edgars Vimba par latviešu valodu 1
Mani satrauc tas stāvoklis, kādā ir runātā latviešu valoda sabiedriskajos medijos un arī sadzīvē. Atceros valodai veltīto G. Bojāra pārraidi pērn februārī “Aizliegtais paņēmiens”. Un kas no tā? Nekas! Pats Guntis Bojārs nesen “Aizliegtajā paņēmienā” aicināja “doties šopingā”. Pārraidēs “šītejo” bez gala, bieži vien arī žurnālisti lieto mazpazīstamus svešvārdus vai anglicismus atbilstošu latviešu valodas vārdu vietā. Par daudzu deputātu valodu nemaz nerunāsim.
Latviešu valodā vairākus vārdus pēc angļu valodas parauga sāk lietot dažādās nozīmēs, piemēram, “aktivitāte” (angļu activity). Tā “vulkāna darbība” nav tas pats kas “vulkāna aktivitāte”. Taču demonstrētajās filmās un tulkotajos materiālos palikusi tikai aktivitāte. Tulkotājam/-ai, protams, tā ir vienkāršāk, bet skatītājam vai lasītājam?
Tas pats ir ar vārdu “kontrole”. TV ir reklamējusi pat līdzekli “prusaku kontrolei”. Ar likumdošanu pēc angļu valodas parauga “legislation” latviešu valodā daudzi saprot arī likumus un noteikumus.
Valodnieki par sarunvalodā lietojamu vārdu esot atzinuši “forši”.
Tad nu tagad visi foršo. Vai “forši” nav šodien biežāk lietotais vārds? Pat vēstures skolotājs TV reklāmā apgalvo, ka “Vēstures pētīšana ir forša”.
Tas nekas, ka latviešu valodā ir tādi “prasti” vārdi kā “skaisti, lieliski, jauki ” un citi. Kas mums latviešu valodas bagātība, daudzveidība? Ļoti jāšaubās, vai skolās reizē ar teātra mākslu iemācīs arī pareizu latviešu valodu.
Lai runātu pareizu mūsdienīgu latviešu valodu, nepieciešams arī patriotisms un pašcieņa. Jāsaprot, ka kļūdaina runāšana ir saistīta arī ar deformētu domāšanu.
