Tautā mīlētajiem – puķu vietā ziedojumus! 0
Kādā publikācijā izlasīju par to, ka ārzemēs viens slavens mūža mierā aizgājējs ir atstājis vēlējumu, lai viņam, aizejot mūžībā, atvadu ziedus nesūta, bet tiem domāto naudu ieskaita labdarības fondā.
Domāju, ka šajā gadījumā aizgājējam ir palicis pietiekami naudas līdzekļu, lai varētu izveidot kapos atbilstošu piemiņas vietu un uzlikt skaistu pieminekli.
Latvijā slaveno un tautā mīlēto cilvēku tuvinieki vairākumā paliek ar pensiju iztikas minimuma robežās. Pārdomājot redzētos atvadu rituālus Latvijā, kad ziedu un vainagu simtu transportēšanai uz kapiem reizēm ir vajadzīga pat kravas automašīna, rodas secinājumi:
1. Ja atvadīšanās laikā sēru zālē būtu novietota ziedojumu urna aizgājēja kapu vietas iekārtošanai, tad nevajadzētu vēlāk vākt ziedojumus, bet pietiktu naudas pat tādam kā dzejnieka Jāņa Raiņa piemiņas memoriālam.
2. Uz kapa pietiktu vietas tuvinieku atvadu ziediem, un mazbērna atvadu vizbulīšu pušķim virsū nesagultu vainagu kaudze, jo ne jau vienmēr blakus kapam pietiek vietas, kur šos ziedu kvantumus izvietot.
3. Pēc bērēm tuviniekiem nevajadzētu meklēt transportu, lai aizvestu uz izgāztuvi visas ziedu kompozīciju un vainagu metāla konstrukcijas, kā arī stirnu apgrauztos ziedu kalnus.
4. Nauda tiktu izlietota skaistam mērķim, nevis ieplūstu importa ziedu tirgotāju kontos.
