Tekstilrūpniecība revolucionāru pārmaiņu priekšvakarā 16
Ilmārs Randers, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Tekstilrūpniecība šobrīd tiek uzskatīta par vienu no lielākajiem piesārņotājiem pasaulē, un šajā jomā briest pārmaiņas.
Klimata pārmaiņu un enerģētiskās krīzes iespaidā arvien skaidrāk redzamas kļūst problēmas ar līdzšinējiem tekstilrūpniecības ražošanas nozares populārākajiem materiāliem. Tā, piemēram, kokvilnas audzēšana ir ļoti resursu ietilpīga, savukārt no naftas produktiem izgatavotie poliestera audumi vidē izdala kaitīgo un grūti pārstrādājamo mikroplastmasu.
Lai risinātu šo problēmu, Somijas tehnisko pētījumu centrs “VTT” sadarbībā ar somu tekstila un ķīmijas rūpniecības uzņēmumiem, citām pētniecības un izglītības iestādēm pēc vairāku gadu ieguldījumiem dažādos pilotprojektos šobrīd ir nonācis līdz tehnoloģijai, kuru domāts piedāvāt arī pasaules tekstila rūpniecībai.
Vispirms tehnoloģiju komerciālai audumu ražošanai plānots izmantot Somijā, kur aprites ekonomikas un ilgtspējīgas atkritumu problēmu risināšanas programmas “Telavalue” ietvaros uzsākta jaunas tekstilražojumu rūpnīcas būvēšana. “Jauno audumu šķiedras pamatā ir celuloze. Mēs esam izstrādājuši tehnoloģiju, kas šo šķiedru ļauj iegūt, piemēram, no izmešanai atkritumos paredzētiem apģērbiem, kuru sastāvā ir kokvilna. Līdz šim saražotajā celuloze ir atrodama visur!
Lai šūtu jaunas drēbes, ražotu papīru vai kartonu iepakojumam, ar mūsu tehnoloģiju daba vairāk nebūs jāposta!” pārliecināts ir Ali Harlins, materiālu zinātnieks un “VTT” pētnieciskais profesors bioekonomikas jomā. Somijas zinātnieku grupa viņa vadībā izstrādā bioloģiskus, vairākkārt pārstrādājamus izejmateriālus pielietošanai audumu ražošanā.
“Kokvilnas ražošana pasaulē nav pieaugusi kopš 2005. gada, jo šis process pakāpeniski sadārdzinās arvien vairāk. Savukārt līdz šim populāro poliesteru ir grūti pārstrādāt. Piemēram, ES mērogā tekstila izstrādājumus vienkārši aprakt zemē vairs nedrīkst, taču pārstrādāt videi draudzīgā veidā ir dārgi. Faktiski to nav kur likt.
To saprot arī nozare, tā meklē līdzšinējo izejmateriālu aizstājējus, tādēļ ir ļoti ieinteresēta mūsu jaunajā pārstrādes tehnoloģijā, kas pilnībā atbilst aprites ekonomikas un ilgtspējas vīzijai. Pēc mūsu tehnoloģijas pārstrādāto materiālu var izmantot ne tikai audumu rūpniecībā, bet arī iepakojuma, mēbeļu, pat dažādu kompozītu materiālu ražošanā. Esam ceļā arī uz to, lai pārstrādātus un bioloģiskus materiālus, piemēram, koksnes atkritumus, varētu izmantot tādu plaši lietotu materiālu kā mākslīgā āda ražošanai,” stāsta Ali Harlins.
Rezumējot ieguvumus, profesors atzina – arī jaunajā tehnoloģijā pilnībā bez CO2 “pēdas” dabā iztikt tomēr nevarēs, kaut arī tā būšot nesalīdzināmi mazāka par pašreizējo. Arī būtiskais ieguvums – atkārtotā izstrādājuma pārstrādes iespēja – nevarot būt bezgalīgs, jo vienā pārstrādes reizē iznākot zaudēt aptuveni 20% materiāla.
Par to, cik ilgā laikā Somijā radītā tehnoloģija varētu nonākt plašākā lietošanā un tekstilrūpniecībā izsaukt pasaules mēroga revolūciju, profesoram bija vairākas hipotēzes. Viņš uzskata, ka klimata pārmaiņu dēļ ūdeni daudz prasošā kokvilnas audzēšana samazināsies arvien vairāk; rūpniecības procesiem un produktu ilgmūžībai pieaugošās vides prasības ne tikai ES, bet arī visā pasaulē viskozes izstrādājumu ražošanu padarīs arvien dārgāku; principiāli jaunas tehnoloģijas ienākšana tekstilrūpniecībā globāli varētu notikt tuvāko desmit gadu laikā.
Pēdējo hipotēzi par to, cik ātri kādā nozarē mēdz notikt fundamentālas pārmaiņas, somu profesors pamatoja ar kādu piemēru no vēstures. Proti, 1910. gadā Ņujorkā sabiedriskā transporta tīklā starp vairākiem simtiem zirgu pajūgu bijis labi ja viens auto, bet jau pēc desmit gadiem, 1920. gadā, šajā milzu pilsētā cilvēki pārvietojušies tikai automašīnās.
