SPECIĀLIZLAIDUMS. Aktuālais par karadarbību Ukrainā 18
Ukrainas karavīri ceturtdienas vakarā un naktī uz piektdienu notriekuši 33 no 37 Krievijas radītajiem trieciendroniem “Shahed”, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.
Kur trāpījuši četri nenotriektie droni, netiek ziņots.
Naktī uz piektdienu krievi uz Ukrainu raidījuši arī vienu raķeti no sistēmas S-300, kā arī divas gaisa bāzējuma spārnotās raķetes H-59, teikts Gaisa spēku paziņojumā.
Par šo triecienu sekām ziņu pagaidām nav.
Zelenskis un Erdogans tiksies Stambulā
Piektdien Stambulā gaidāmas Ukrainas un Turcijas prezidentu Volodimira Zelenska un Redžepa Tajipa Erdogana sarunas, pavēstīja Turcijas prezidenta birojs.
Sarunu galvenais temats būs Krievijas-Ukrainas karš, teikts ceturtdienas vakarā izplatītajā paziņojumā.
Sarunu mērķis ir panākt “pastāvīgu mieru reģionā”, norādīja prezidenta birojs.
Ankara arī plāno runāt par Melnās jūras labības transportēšanas vienošanos, kas ar Turcijas un ANO atbalstu tika panākta 2022.gada jūlijā.
Tiesa, pēc vienošanās termiņa beigām 2023.gada jūlijā Kijiva izveidojusi pati savu koridoru gar Rumānijas un Bulgārijas krastu, pa kuru kuģi droši var sasniegt Ukrainas ostas.
Turcija pēdējā laikā atkārtoti paudusi piedāvājumu, ka tā var kļūt par platformu miera sarunām.
Ukraina demobilizēs pirms kara iesauktos karavīrus
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ceturtdien parakstīja dekrētu, kas atļauj demobilizēt obligātā dienesta karavīrus, kuri iesaukti armijā pirms Krievijas pilna apjoma iebrukuma Ukrainā un kuru dienesta laiks ir beidzies.
Karavīru rekrutēšanas jautājums ir sevišķi jutīgs Ukrainā.
Dekrēts skar karavīrus, kuru dienestam bija jābeidzas pirms 2022.gada 24.februāra, bet tas tika pagarināts Krievijas iebrukuma dēļ.
Krievijas iebrukuma dienā 2022.gada 24.februārī Ukrainā tika noteikts karastāvoklis. Varas iestādes neizpauda, cik daudzu karavīru dienesta laiks tāpēc tika pagarināts.
Zelenskis savā ikdienas uzrunā valstij sacīja, ka būs vajadzīgas “dažas nedēļas” šī procesa pabeigšanai, bet demobilizācija notiks “no aprīļa”.
Tai pakļautie pievienosies rezervistiem, bet arī varēs izvēlēties palikt armijā.
“Es zinu, ka daži no viņiem jau ir parakstījuši līgumu par dienestu bruņotajos spēkos.,” sacīja Zelenskis, neminot šādu karavīru skaitu.
Jautājums par karavīru rekrutēšanu, lai nomainītu karavīrus, kas ir noguruši divos kara gados, ir kļuvis par politiski un sociāli sarežģītu problēmu.
Par spīti nepieciešamībai atjaunināt karaspēku frontē, Kijivai ir grūti atrast brīvprātīgos.
Jautājums ir aktualizējies laikā, kad armijai trūkst munīcijas un tā ir pakļauta uzbrūkoša Krievijas karaspēka spiedienam frontē.
Ukrainas parlaments februārī pirmajā lasijumā pieņēma likumprojektu par iesaukšanas veicināšanu, lai valsts varētu nomainīt fiziski un psiholoģiski nogurušos karavīrus.
Likumprojektā, kas vēl var tikt mainīts, ir ierosināta mobilizācijas vecuma samazināšana no 27 līdz 25 gadiem un dienesta ilguma kara laikā ierobežošana ar 36 mēnešiem.
