VIDEO. Atceļ maratonu, ierobežo pulcēšanos. Ko vēl lēma valdība? 2
Valdība šodien ārkārtas sēdē izskatīja grozījumus noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai.
Portāls LA.LV un “RīgaTV 24” piedāvā video no preses konferences pēc valdības ārkārtas sēdes, kurā piedalījās Ministru prezidents Krišjānis Kariņš, labklājības ministre Ramona Petraviča, finanšu ministrs Jānis Reirs un veselības ministre Ilze Viņķele.
Ņemot vērā Covid-19 straujo izplatību, valdība šodien lēma stingrāk ierobežot cilvēku pulcēšanos, iekštelpās ļaujot pulcēties līdz 500, bet ārtelpās – līdz 1000 cilvēkiem. Ierobežojumi stāsies spēkā sestdien, 10.oktobrī.
Vienlaikus pēc ilgstošām debatēm par “Rimi Rīgas maratona” atcelšanu pieņemts lēmums grozījumos ietvert arī norādi, kas paredz, ka no rītdienas līdz 31.decembrim nedrīkstēs organizēt pasākumus ārtelpās, kur piedalītos vairāk nekā 300 cilvēki un kuros notiktu aktīva cilvēku kustība, piemēram, skriešana, maratons.
Jau vēstīts, ka pēdējā laikā Slimību profilakses un kontroles centrs ir reģistrējis ļoti strauju Covid-19 saslimstības pieaugumu un 7.oktobrī Eiropas slimību profilakses un kontroles centra publicētajā valstu pārskatā 14 dienu kumulatīvais saslimstības rādītājs Latvijai ir 33,0, kas ir gandrīz divas reizes augstāks rādītājs nekā iepriekšējā nedēļā. Pozitīvo Covid-19 testu īpatsvars pret kopējo veikto testu skaitu ir 2,9%, kas ir ievērojami vairāk pret iepriekšējās nedēļas rādītāju -1,7%.
Kā liecina epidemioloģiskās izmeklēšanas rezultāti, inficēšanās pārsvarā notiek darba kolektīvos, interešu izglītības kolektīvos, sporta komandās un ģimenēs. Lielākajos Covid-19 saslimšanas perēkļos iegūtā informācija liecina, ka cilvēki neievēro piesardzības pasākumus – dodas uz darbu ar elpošanas ceļu iekaisuma pazīmēm un aktīvi apmeklē sabiedriskas vietas.
Lai ierobežotu infekcijas izplatību, epidemiologu ieskatā ir jāpastiprina cilvēku pulcēšanās ierobežojumi un ierobežojumi pasākumu organizēšanai.
Ņemot vērā to, ka infekcijas izplatības riski ir sasnieguši līmeni līdzīgu, kāds bija pavasarī, ir jāatgriežas pie cilvēku pulcēšanās ierobežojumiem, kādi bija noteikti tajā laikā, proti, kad maksimāli pieļaujamais cilvēku skaits, kas var pulcēties vienlaicīgi iekštelpās, ir 500, bet brīvā dabā – 1000.
Paredzēts ierobežot pasākumus, kas ir saistīti ar augstu infekcijas izplatības risku – pasākumus iekštelpās, kas saistīti ar neorganizētu cilvēku pārvietošanos, dejošanu u.tml., kad nav iespējams nodrošināt distancēšanos.
Ņemot vērā minēto, noteikts, ka organizēti pasākumi var notikt tikai fiksētās, personalizētās sēdvietās. Analoģiski ierobežojumi tiek noteikti arī naktsklubiem, bāriem un tamlīdzīgām izklaides vietām, kur notiek pastiprināta cilvēku pulcēšanās un dejas.
Grozījumu autori skaidroja, ka naktsklubi, bāri un tamlīdzīgas izklaides vietas ir pielīdzināmi organizētiem pasākumiem vai ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, tādēļ šiem pakalpojumu sniedzējiem, sniedzot pakalpojumu, jānodrošina cilvēku atrašanās personalizētās fiksētās sēdvietās vai atbilstoši nosacījumiem ēdinātājiem, kur apmeklētāji atrodas tikai sēdvietās. Ņemot vērā minēto, nebūs pieļaujami pasākumi vai saimnieciskie pakalpojumi ar dejām un nekontrolētu apmeklētāju pārvietošanos.
Lai arī sākotnēji bija paredzēts cilvēku skaita ierobežojumus pasākumos un nepieciešamību atrasties tikai sēdvietās, izslēdzot dejošanu vai citas paaugstināta riska aktivitātes, ieviest uz vienu mēnesi – no 12.oktobra līdz 6.novembrim, diskusiju rezultātā valdība lēma, ka ierobežojumi spēkā stāsies jau rīt un ilgs līdz decembra beigām, nosacījumus grozot vajadzības gadījumā.
Ja minēto pasākumu rezultātā Covid-19 izplatība stabilizēsies vai samazināsies, šos ierobežojumus varēs atcelt, bet, ja nebūs rezultātu, tad būs jāievieš vēl papildu pasākumi.
Tāpat, lai mazinātu riskus Covid-19 izplatībai sporta treniņu vai nodarbību laikā, noteikts ka sporta treniņā nepiedalās personas, kuras nav tieši iesaistītas tā organizēšanā un norisē. Minētais ir attiecināms uz jebkura veida sporta treniņiem – gan profesionālā, gan amatieru sporta līmenī, kā arī gan sporta izglītības iestādēs, gan ārpus tām.
Tāpat ar grozījumiem paredzēts, ka sporta pasākumiem, kuros piedalās personas līdz 18 gadu vecumam, jānorisinās bez skatītājiem. Sporta pasākumu un sporta treniņu organizatoram būs pienākums nodrošināt noteikumu ievērošanu, kā arī kontrolēt, kā sportisti, sporta darbinieki un citas personas ievēro tām noteiktos pienākumus, skaidro Veselības ministrijā.
Ņemot vērā, ka lielākā daļa sporta pasākumu, kuros piedalās bērni, norisinās izglītības iestāžu sporta infrastruktūrā, bet attiecībā uz izglītības iestādēm ir nodrošināmi īpaši piesardzības un epidemioloģiskās drošības pasākumi, pēc konsultācijām ar sporta nozari noteikts, ka sporta pasākumiem un tostarp sporta sacensībām, kurās piedalās personas vecumā līdz 18 gadiem, jānorisinās bez skatītājiem, proti, personām, kas nav tieši iesaistīti sporta pasākuma organizēšanā un norisē.
Šī norma būtu piemērojama tajos gadījumos, kad vairāk par pusi no sportistiem, kuri piedalās sporta pasākumā, ir jaunāki par 18 gadiem. Lai veicinātu, ka sporta pasākumu un sporta treniņu organizēšanā un norisē tiek ievērotas katra sporta veida specifiskās prasības, paredzēts, ka šo pasākumu un sporta treniņu organizatoram ir pienākums nodrošināt attiecīgā sporta veida Sporta likumā noteiktajā kārtībā atzītās sporta federācijas noteikumu ievērošanu.
