Apsalušas vīnogas 3
Plašāks vietējo stādu piedāvājums redzams veikalā “Depo”, kur var iegādāties gan z/s “Pīlādži”, gan Pūres dārzkopju izaudzētos stādus. “Visiem rožu dzimtas augiem jābūt klāt augu pasēm, un te redzams, ka šī prasība tiek pildīta,” secina agronoms. Agronoms gan ievēro vairākus augļkoku piemērus, kad šķirnes ir neatbilstošas Latvijas klimatiskajiem apstākļiem, tāpēc, iedēstot savā mazdārziņā, saimnieki uz labiem rezultātiem nevar cerēt. Dažu stādu izcelsmes vietu grūti atšifrēt, jo tā nav norādīta ne uz podiņa, ne pie stāda. Tāpēc, piemēram, aveņu un ceriņu izcelsmes valsti nācās vien zīlēt. Pie dažiem augiem bija norāde “Ražots ES”, kas neparāda precīzu to izcelsmes vietu.
Plašajā stādu klāstā ievērojam vīnogu stādus, kuru izskats nevilina tos iegādāties. Agronoms secina, ka tie ir apsaluši un no tirdzniecības būtu jāizņem, jo, visticamāk, “nekas nebūs”. Novērojam, ka vīnogu šķirnei ‘Zilga’ ražotāju nav iespējams noskaidrot, jo nekur tas nav atšifrēts.
Kā atšķirt importu
Par to, kā atšķirt importa stādus no vietējiem, iepriekš stāstīja arī Latvijas Stādu audzētāju biedrības priekšsēdētājs Andrejs Vītoliņš: “Ļoti bieži ievestajiem augiem sakņu sistēma tiek ierobežota, augus stāda un audzē mazākos podiņos, lai izvairītos no tā saucamās liekās augsnes pārvadāšanas un augus būtu vieglāk transportēt. Izsīkstot barības vielām augsnē, cieš auga sakņu sistēma, tas novājinās un var iet bojā. Ja auga vainags ir daudz lielāks par podiņu, pastāv risks, ka auga saknes ir apgrieztas, lai augu varētu konkrētajā podiņā iestādīt.”
Speciālists arī norādīja, ka nedabiski zaļš, ļoti košs un bagātīgi ziedošs augs var liecināt, ka veģetācijas periods tam ir sācies būtiski agrāk nekā augiem Latvijā, un tas ir mākslīgi piebarots ar minerālvielām, lai panāktu ātrāku augšanu un ziedēšanu. Būtiski esot atcerēties, ka Latvijas tirgū ir noteikts augu sortiments un šķirņu klāsts. Ja auga šķirnes nosaukums ir vācu, poļu vai kādā citā svešvalodā, tad pārdevējam būtu jājautā konsultācija par šķirnes īpatnībām, tā izcelsmi un ziemcietību Latvijas klimatiskajos apstākļos.
M. Narvils arī secina, ka, pieaugot patērētāju spiedienam, arī lielveikalu tīklos pieaugs vietējo ražotāju izaudzēto stādu piedāvājums. Nīderlande ir puķu lielvalsts, un mūsu audzētājiem ir grūti konkurēt ar šīs valsts iespējām, taču Latvijas ražotāji savu kapacitāti varētu palielināt kooperējoties un specializējoties, paralēli stādu izpētei spriež agronoms.
