Tītars ir ļoti cimperlīgs! Piņķerīgās audzēšanas dēļ Latvijā šos putnus turēt uzņemas vien daži 20
Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijas lauku sētā lepni buldurējošu tītaru saime kļuvusi par retumu – šur tur tiek turēts pa kādam putnam pašu vajadzībām, un tas arī viss.
Tiesa, daži saimnieki mēģinājuši pievērsties nopietnākai šo mājputnu audzēšanai, taču lielākoties tas beidzies ar vilšanos un sirdssāpēm par bojāgājušiem tītarēniem.
Tītars ir kaprīzs putns barošanas un turēšanas ziņā, ceļš no pāris dienu veca cālēna līdz kārtīgam 25 kg smagsvara broileram nebūt nav viegls, tādēļ Latvijā ir vien pāris saimniecības, kur tītaru skaits lēšams vairākos simtos. Viena ir Sējas novadā, otra – Straupes “Lejas Kuķēnos”.
Plinti krūmos nemet
“Jebkurš bizness nav viegls, bet šis nu patiešām ir piņķerīgs. Cik esmu dzirdējis, daudzi ir sākuši, bet tad metuši plinti krūmos,” atzīst “Lejas Kuķēnu” uzņēmuma SIA “Straupes tītars” īpašnieks Jānis Kārkliņš.
Ar tītaru audzēšanu saimnieks kopā ar dzīvesbiedri Gintu nodarbojas piekto gadu, jau no sākta gala izvēloties Lielbritānijā veidoto šķirni ‘Big-6’. Tā tiek dēvēta arī par baltajiem platkrūšu tītariem un ir viena no populārākajām gaļas ieguvē. Saimnieks gan atzīst, ka joprojām trūkst informācijas par tītaru pareizu audzēšanu, tādēļ viss jāapgūst pašmācības un kļūdu ceļā.
Šobrīd saimniecībā aug ap 800 putnu dažādā vecumā – no vienas dienas līdz septiņiem mēnešiem. Cāļus iepērk Polijā – ik pēc diviem mēnešiem Jānis pats brauc tiem pakaļ, vienā reizē atvedot līdz 400 cālēnu.
Kāpēc neaudzē paši? Nebūs produktīvi, teic Jānis, skaidrojot, ka poļi jau gadiem piešāvuši roku putnu ciltsdarbā, kamēr saimniecībā izperētajiem cāļiem garantēti būšot veselības problēmu buķete.
“Tītars ir ļoti cimperlīgs. Cālēniem līdz divu mēnešu vecumam jānodrošina stabils siltums, laba ventilācija un sausums. Katram vecumam vajadzīga sava barība ar citu proteīnu daudzumu. Barības pamatā ir kvieši, mieži, zirņi, ko lielākoties audzējam paši.
Svarīgas ir barības piedevas, lai putni augtu spēcīgi. Ja apstākļi labi, putni ar visu nepieciešamo nodrošināti, tie būs mierīgi.
Četru mēnešu vecumā jau tos var pārdot, astoņos mēnešos izaug līdz 20–25 kilogramu svaram. Pieprasītākie ir astoņus līdz desmit kilogramus smagi. Tītariem gaļas iznākums ir 83%, ekskluzīvākās daļas ir fileja un šķiņķi,” stāsta Jānis.
Noiets labs
Diētiskajai tītara gaļai cienītāju netrūkst, diemžēl veikalu un tirgu piedāvājumā lielākoties poļu vai lietuviešu imports. Cena svārstās no četriem līdz sešiem eiro par attiecīgi maltās gaļas vai šķiņķa kilogramu.
Pašmāju tītara gaļa gan ir dārgāka – astoņi līdz 12 eiro par fileju. Saimniecība produkciju realizē paši savā tirdzniecības vietā Valmieras tirgū, kā arī dažādos interneta veikalos, kur iespējams iegādāties vietējo zemnieku produkciju. Interesējas arī lielveikalu tīkli, bet pagaidām vēl nav ko piedāvāt. Cik nokauj, tik uzreiz arī pārdod.
“Ļoti priecājamies, ka patērētāji izvēlas Latvijā audzētu un ražotu produkciju, turklāt šajā kovidlaikā jūtams lielāks pieprasījums tieši pēc vietējā produkta. Mēs ne tikai tirgojam gaļu, bet arī attīstām mājražošanu. Pircēji labprāt pērk tītargaļas desiņas, sardeles, pelmeņus, malto gaļu un dažādus marinējumus,” tā saimnieks.
Plāno paplašināties
Saimniecībā līdz šim viss darīts par pašu naudu, tāpēc lietas nenotiek ātri.
Viens no panākumiem ir tas, ka jau otro gadu ir pašiem sava kautuve ar sadales telpām, kas atbilst visiem PVD noteikumiem. Tur pārdošanai drīkst kaut arī vistas, pīles, zosis.
“Līdz atļaujas saņemšanai bija garš un sarežģīts ceļš ejams, bet mēs to paveicām. Kautuves izveide ir bijis liels ieguldījums, taču ne brīdi neesam pieļāvuši domu veikt kaušanas un sadales darbus kāda cita uzņēmuma kautuvē,” stāsta Jānis.
Patlaban saimniecība gadā izaudzē ap 2000 putnu. Lai paplašinātos un audzētu vairāk, nepieciešams nodrošināties ar putnu mītnēm, kā arī āra pastaigu laukumiem. Šādiem mērķiem būtu nepieciešams piesaistīt Eiropas finansējumu. “Vispirms jāiestrādājas, tad redzēsim. Katru dienu ir kas jauns, tā ka rutīna mums nedraud,” rezumē “Straupes tītara” saimnieks.
