Tramps lēmumu par Golānas augstienēm pieņēmis pēc īsa vēstures izklāsta 0
ASV prezidents Donalds Tramps, nedēļās nogalē Lasvegasā uzrunājot Republikāņu ebreju koalīciju, sacīja, ka strīdīgo lēmumu atzīt Izraēlas suverenitāti pār 1981.gadā anektētajām Golānas augstienēm pieņēmis pēc īsa vēstures izklāsta, kas viņam ātrumā sniegts diskusiju gaitā par citu tematu.
Lēmums pieņemts, runājot ar Tuvo Austrumu jautājumu galvenajiem padomniekiem, arī vēstnieku Izraēlā Deividu Frīdmenu un znotu Džaredu Kušneru.
“Es sacīju – draugi, izdariet man pakalpojumu. Sniedziet man mazliet vēstures, ātri. Es gribu doties ātri. Man ir daudz lietu, pie kurām es strādāju – Ķīna, Ziemeļkoreja. Sniedziet man ātro variantu.”
“Kā jums patiktu, ja es atzītu tieši to, par ko mēs runājam,” Tramps atstāstīja sarunu.
Kā norādīja Tramps, vēstnieks Frīdmens esot bijis šokēts “kā brīnišķīgs, skaists mazulis” un vaicājis prezidentam, vai viņš tiešām to varētu izdarīt.
“Es izdarīju tā – “bīp!”, un tas bija paveikts,” sacīja Tramps, raksturojot to, ka jautājums tika nokārtots bez aizķeršanās. “Mēs pieņemam ātrus lēmumus, un mēs pieņemam labus lēmumus,” rezumēja ASV prezidents.
Tramps 25.martā Vašingtonā parakstīja rīkojumu, ar kuru ASV atzīst Izraēlas veikto Golānas augstieņu aneksiju.
Trampa lēmums izsaucis plašu nosodījumu, kā arī daudzu valstu, arī Eiropas Savienības, apliecinājumus, ka tās Golānas augstienes arī turpmāk uzskatīs par okupētām teritorijām.
Trampa lēmums ir pretrunā ar ANO Drošības padomes rezolūcijām un vairāk nekā pusgadsimtu ievērotajām ASV ārpolitikas nostādnēm, ka Golānas augstienes ir okupētas teritorijas, kuru nākotne ir jāizšķir sarunās ar Sīriju vispārēja miera līguma ietvaros.
Uz okupēto un anektēto teritorija atdošanu uzstāj gan Damaskas valdība, gan Sīrijas opozīcija.
