FOTO: Ivars Soikāns/ LETA
Trīs būtiskas lietas, kas jāzina par mantojumiem – līdzās emocijām, jārisina arī juridiski jautājumi 0
Mantojuma jautājumi ir kas tāds, par ko nereti domājam tikai tad, kad dzīve liek ar tiem saskarties. Taču šādos brīžos – līdzās emocionālajam zaudējumam – jārisina arī praktiski un juridiski jautājumi: jākārto dokumenti, jāpārzina mantojuma sastāvs un jāizvērtē iespējamās saistības.
Cilvēce atrodas uz pārmaiņu sliekšņa: Vangas pareģojums 2027. gadam kļūst biedējoši aktuāls
Vai šie priekšmeti atrodas tavā guļamistabā? Steidz tos izmest – tu pat nenojaut, kādu risku tie var radīt
Arī Polijā kaut kas briest: valdība gatavojas Krievijas uzbrukumam – pastāv aizdomas, ka eskalācija sāksies drīzumā
No 2025. gada 1. janvāra stājās spēkā jaunā mantojuma tiesību reforma, kas atvieglo šo procesu, skaidrāk nosakot mantinieku atbildību par aizgājēja parādiem, palielinot notāra lomu mantojuma lietas kārtošanā un ieviešot atšķirīgus pieteikšanās termiņus kreditoriem un mantot aicinātajiem. Luminor bankas Tiesvedību daļas vecākais jurists Mārtiņš Krauklis skaidro trīs svarīgus aspektus par mantojumiem.
“Ja visu savu mantu testamentā novēlu dēlam, kādu neatņemamo daļu no īpašuma pēc manas nāves būtu iespēja pieprasīt sievai?”
“Man ir onkoloģiska saslimšana…” Vai šādā gadījumā īpašumu var kādam atstāt mantojumā kopā ar pienākumu?
Kas notiek ar noguldījumu bankā pēc noguldītāja nāves – kam tas paliek: valstij vai mantiniekam?
