FOTO: Ivars Soikāns/ LETA
Trīs būtiskas lietas, kas jāzina par mantojumiem – līdzās emocijām, jārisina arī juridiski jautājumi 0
Mantojuma jautājumi ir kas tāds, par ko nereti domājam tikai tad, kad dzīve liek ar tiem saskarties. Taču šādos brīžos – līdzās emocionālajam zaudējumam – jārisina arī praktiski un juridiski jautājumi: jākārto dokumenti, jāpārzina mantojuma sastāvs un jāizvērtē iespējamās saistības.
Reklāma
Reklāma
Siliņa gatava lauzt izdienas pensiju veco kārtību: “Nevaram atļauties, ka prokurors 50 gados pamet darbu”
10. jūlijā mūs apspīdēs Briežu pilnmēness – tas īpašā veidā ietekmēs visas zodiaka zīmes
Drošākās un nedrošākās Latvijas pilsētas, kur atrasties “X” stundā: mākslīgā intelekta prognoze
No 2025. gada 1. janvāra stājās spēkā jaunā mantojuma tiesību reforma, kas atvieglo šo procesu, skaidrāk nosakot mantinieku atbildību par aizgājēja parādiem, palielinot notāra lomu mantojuma lietas kārtošanā un ieviešot atšķirīgus pieteikšanās termiņus kreditoriem un mantot aicinātajiem. Luminor bankas Tiesvedību daļas vecākais jurists Mārtiņš Krauklis skaidro trīs svarīgus aspektus par mantojumiem.
“Ja visu savu mantu testamentā novēlu dēlam, kādu neatņemamo daļu no īpašuma pēc manas nāves būtu iespēja pieprasīt sievai?”
“Man ir onkoloģiska saslimšana…” Vai šādā gadījumā īpašumu var kādam atstāt mantojumā kopā ar pienākumu?
Kas notiek ar noguldījumu bankā pēc noguldītāja nāves – kam tas paliek: valstij vai mantiniekam?
