“Ukrainas projektā” nomaina pārraugu: Kremļa polittehnologs Surkovs zaudē amatu 0
Krievijas prezidenta Vladimira Putina bijušais padomnieks Vladislavs Surkovs brīdinājis, ka Ukraina nekad nespēšot atgūt valsts austrumu teritorijas, ko kontrolē Krievijas atbalstītie separātisti.
Par “hiperprezidentālu” valdības formu
Analītiķi atzīmē, ka Surkovs, kurš pirms nedēļas zaudēja amatu Kremļa administrācijā, kur septiņus gadus bija pārraudzījis Maskavas politiku Ukrainā, arī pēc atlaišanas turpina paust Kremļa (tas ir, Putina) viedokli. Polittehnologs Surkovs pārraudzīja Kremļa politiku Ukrainā arī kritiskajā 2014. gadā, kad tika anektēta Krima un izraisīts militārs konflikts Donbasa apgabalā, kur gājuši bojā aptuveni 13 000 cilvēku un simtiem tūkstošu zaudējuši pajumti.
Pirms nedēļas separātistu izraisītajā apšaudē Zaicevē tika nogalināts Ukrainas karavīrs un vairāki ievainoti.
Dēvēts par Kremļa “pelēko kardinālu”, Surkovs jau pēc atlaišanas pats sevi publiski uzslavējis par “suverēnās demokrātijas sistēmas radīšanu”.
Pirmajā publiskajā intervijā pēc atlaišanas Surkovs paziņojis, ka pēc Putina ierosinātajiem konstitūcijas labojumiem un prezidenta pilnvaru izmaiņas prezidentūras termiņu skaits varētu tikt skaitīts no jauna, tas ir, Putins 2024. gadā it kā pirmo reizi stātos amatā.
Kremļa administrācijas pārstāvis paziņojis, ka “šis apgalvojums ir Surkova personiskais viedoklis”. Izvēršot savu tēzi par Putina prezidentūru pēc 2024. gada, Surkovs piebilda, ka Krievijā ir “dabiski izveidojusies ne tikai prezidentāla, bet hiperprezidentāla valdības forma, kas ir organiska mūsu politiskajai kultūrai, tāpēc, manuprāt, tā būtu nostiprināma formāli un juridiski”.
Funkcionārs neiederas paša radītajā sistēmā
Vērtējot Ukrainas nākotni, Surkovs sevi nodēvējis par “ukroptimistu”, protams, no Krievijas viedokļa. “Man nav pietiekami stipras iztēles, lai iedomātos Ukrainas austrumu atgriešanos Ukrainas valdības kontrolē,” viņš teica. Surkova ieskatā, “Donbass nav pelnījis šādu pazemojumu un Ukraina nav pelnījusi šādu godu”.
Surkovs pauda lepnumu, ka piedalījies Kremļa izplānotajā “Ukrainas projektā” un esot paredzējis, ka tas izraisīs nopietnu pretstāvi ar Rietumiem.
Atbildot uz jautājumu, kāpēc viņš atstājis darbu Kremļa administrācijā, Surkovs bija izvairīgs: “Bija izmainījies konteksts. Tas ir, man bija jāturpina darboties ar Ukrainu, bet konteksts bija izmainījies.” Neierastā atklātībā bijušais Kremļa funkcionārs atzina, ka nav iederējies paša radītajā sistēmā, kur viņam neesot bijis vietas.
Krievijas jautājumu eksperts un Londonas Universitātes koledžas profesors Marks Galeoti uzskata, ka Surkovs ir apvainojies par Kozaka iecelšanu par Ukrainas lietu pārraugu, vērtējot to kā neuzticības izteikšanu. Galeoti atzīmē, ka Surkovs ir vairākkārt kritis pa karjeras kāpnēm un līdz šim vienmēr spējis atgriezties, taču šoreiz viņa “nezūdamības resurss” varētu būt izsmelts.
Surkovu nomaina ar Kozaku
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir izvirzījis konflikta atrisināšanu Ukrainas austrumos par savu galveno prioritāti. Samitā Parīzē decembrī Ukrainas, Krievijas, Francijas un Vācijas vadītāji nepanāca tālejošu diplomātisku izrāvienu, taču vienojās par gūstekņu apmaiņu un tālākajiem soļiem konflikta risināšanā.
Analītiķi saista Surkova atlaišanu ar Kremļa nodomu ieņemt mazāk kareivīgu nostāju Ukrainā, lai izmantotu Zelenska vēlmi panākt virzību konflikta risinājumā. Surkova vietā par Kremļa politikas pārraugu Ukrainā kļuvis cits ilggadējs Putina palīgs Dmitrijs Kozaks. Surkovs slavēja separātistu vadoņus Austrumukrainā kā “īstus karavīrus un varoņus”.
Kozaks aicinājis Ukrainas valdību iesaistīties sarunās ar separātistiem par plašas autonomijas ieviešanu Krievijas atbalstīto kaujinieku kontrolētajos rajonos.
Kremļa ieskatā, Donbasa apgabala autonoms statuss būs nopietns, lai neteiktu, ka nepārvarams šķērslis Ukrainas cerībai pievienoties NATO.
To apliecinājis Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, paziņojot, ka nākamā četru pušu samita rīkošana esot atkarīga no Donbasa īpašā statusa juridiskas nostiprināšanas. Analītiķi uzskata, ka šī Krievijas prasības īstenošana apdraudētu Ukrainas suverenitāti un teritoriālo vienotību.
Jautāts, vai Krievijas politika Ukrainā ir mainījusies, Kremļa runasvīrs Dmitrijs Peskovs noraidīja Surkova apgalvojumu par “konteksta maiņu”, piebilstot, ka Kremlis joprojām uzskata 2015. gada vienošanos, kas tika panākta ar Francijas un Vācijas starpniecību, par pamatu politiskam izkārtojumam.
