Lasītāja pieredze: Slimnīcā uzlaboju veselību un mācīju valodu 3
Lasot interviju ar ārsti Intu Rezgali, atcerējos, kā esmu centies cittautiešiem iemācīt latviešu valodu.
Pirms dažiem gadiem, būdams Gaiļezera slimnīcas pacients, desmit dienas atrados kopā vienā istabā ar krievu Dmitriju. Laipni paskaidroju, ka diemžēl nemāku runāt krieviski, un sāku ar viņu runāt latviski, sākumā tikai dažas frāzes, piemēram, “atver logu vaļā, iesim ēst pusdienas”, tad iemācīju viņam dažus lietvārdus – maize, grāmata, bikses, kurpes utt. Dmitrijs man bija ļoti pateicīgs par manām pūlēm un ar nožēlu teica, ka visu laiku, kamēr viņš dzīvojot Latvijā, neviens nekad nav izrādījis pūles viņam kaut ko paskaidrot latviski, un viņš man apsolīja – tiklīdz atstāšot slimnīcu, tūdaļ došoties uz grāmatveikalu un nopirkšot vārdnīcu (krievu–latviešu) un pašmācības ceļā turpināšot izglītošanos.
Līdzīgs gadījums man vēlāk bija veselības kūrortā “Baltkrievija” Jūrmalā, kur pavadīju divas nedēļas un mans istabas biedrs atkal bija krievs Vladimirs, kurš nerunāja nevienu vārdu latviski. Bijis kādreiz inženieris VEF, tagad joprojām esot diezgan labi situēts.
Pēc divām nedēļām mēs jau gandrīz varējām mazliet saprasties valsts valodā un, kad atbrauca viņa sieva, lai vestu vīru mājās, viņa bija izbrīnīta: “Es nezināju, ka tu māki runāt latviešu valodā.”
Es uzskatu, ka tā ir tiešām mūsu pašu, latviešu, vaina, ka mēs necenšamies sveštautiešiem iemācīt latviešu valodu.
Mudinu pārdomāt visus, kā būtu, ja no šodienas mēs runātu tikai valsts valodā, tādējādi palīdzot iegūt valodas praksi iebraucējiem. Runāsim latviski un kopā dziedāsim latviešu slavenā komponista Raimonda Paula dziesmas, cienīsim mūsu valsts valodu!
Jānis Ritums
