Atis Klimovičs: Visdrīzāk, zaudējums Ukrainā nopietni vājinās Kremļa ietekmi arī visā Dienvidkaukāzā 37
Atis Klimovičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Gruzija sasniegusi kritisku punktu, kurā var izšķirties, kurp šī valsts ies tālāk – vai tas būs Rietumu vektors vai aizvien tālāka slīdēšana Krievijas virzienā, kā tas noticis beidzamo vairāk nekā desmit gadu laikā. To, ka aizvien vairāk nākas ciest demokrātijai, acīgs vērotājs varēja pamanīt jau visai sen, taču pāris beidzamajos gados tas bijis daudz uzskatāmāk.
Tagad līdz ar mēģinājumu nokopēt Krievijas likumu par ārvalstu aģentiem tika pārkāpta bieza sarkanā līnija, un tas tomēr pamodināja daudzus gruzīnus, liekot saprast, ka tālāk vairs nav kur piekāpties valdošajai nepārprotami prokrieviskajai valdībai un parlamenta vairākumam.
Īstenie cīnītāji šoreiz bijuši galvaspilsētas jaunieši, kurus nav jāpārliecina, ka gruzīnu nācijas interesēs ir integrācija Rietumos.
Viņu uzstājība un gatavība iet pretim policijas un specvienību stekiem, asaru gāzei un ūdensmetējiem daudzus novērotājus pārsteidza. Šādu enerģisku pretošanos nebija gaidījušas arī prokrieviskā oligarha un pelēkā kardināla Bidzinas Ivanišvili vadītās valsts pārvaldes struktūras. Tās ātri salūza, un parlaments, pat neievērojot juridisko kārtību, atteicās turpināt iecerētā likuma pieņemšanu.
Tas nozīmēja demokrātiski orientētās sabiedrības daļas uzvaru, kādu Gruzija sen nebija pieredzējusi.
Šobrīd laiks nopietni apdomāt, ko darīt turpmāk? Skaidrs, ka jautājums par valsts tālāko virzību no dienaskārtības netiks noņemts. Nekur tāpat vien nezudīs valdošās partijas “Gruzijas sapnis” īstenotā vāji slēptā antirietumnieciskā darbība. Iespējams, tā varētu censties rīkoties daudz izsmalcinātāk un viltīgāk. Varbūt arī, sajūtot sabiedrības lielas daļas politiskā brieduma jaunu pakāpi, jaunās un enerģiskās paaudzes tikko parādīto neļaušanos tikt vestai pa “Gruzijas sapņa” maldu ceļu, tiks paņemta pauze.
Uz kādu laiku izvairoties no darbībām, kas varētu izsaukt nopietnus iebildumus un jaunu viļņošanos sabiedrībā. Tomēr uz būtiskām pārmaiņām nevajadzētu cerēt. Tikko uz to skaidri norādījis Gruzijas premjers, kas ieteicis Ukrainas valdībai domāt par savām problēmām, nevis atbalstīt gruzīnu demonstrācijas. Visa beidzamā gada laikā kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā Tbilisi uzsvērti izvairījusies jebkādā veidā atbalstīt savus kādreiz faktiski labākos sabiedrotos – ukraiņus. Caur Gruzijas teritoriju arī tiek apietas Krievijai noteiktās sankcijas.
Līdzīgi kā Krievijā, arī Gruzijā beidzamo gadu laikā valdošā partija spējusi ievērojami novājināt kā opozīciju, tā arī neatkarīgos medijus. Lai gan tagad ieslodzītā bijušā Gruzijas prezidenta Mihaila Saakašvili valdīšanas laikā šo Dienvidkaukāza valsti varēja uzskatīt par vadošo demokrātiju visā Kaukāzā, tagad tā gandrīz vai kļuvusi par fašistiskās Krievijas atbalstītāju. Pretēji lielas savu iedzīvotāju daļas vēlmēm.
Iespējams, ka gruzīnu opozīcija cerības uz izmaiņām saista ar parlamenta vēlēšanām 2024. gadā. Taču līdz tam vēl tālu. Skaidrs, ka lielu iespaidu uz spēku samēru starp partijām un vēlētāju noskaņojumu atstās kara gaita Ukrainā. Visdrīzāk, zaudējums Ukrainā nopietni vājinās Kremļa ietekmi arī visā Dienvidkaukāzā.
