Kāpostu karalis 1
Jans Henings Ufens ir zemnieks ceturtajā paaudzē, bet kāpostus audzē tikai piecus gadus. Pārmeties no lopkopības.
“Mēs esam lielākie kāpostu ražotāji Eiropā, visi kopā Ditmaršenā audzējam kāpostus kādu 3000 ha platībā,” palepojas kāpostu saimniecības īpašnieks. 250 hektāros viņš audzē kāpostus, kviešus un cukurbietes. Katru gadu spēj izaudzēt 3000 tonnas kāpostu, no tiem pusi pārdod pats ātrās ēdināšanas pārtikas ķēdei, otru pusi – vairumtirgotājiem, kas tos eksportē arī uz Slovākiju, Ukrainu, pat Krieviju, kur vietējie audzētāji nespēj apmierināt pieprasījumu. Kāpostiem vajag vēl zemi, un tad nākas to nomāt (par kādiem 800 eiro hektārā). Mēslošanai viņš dabū kaimiņa cūku fermas mēslus un to kliedēšanai izmanto ar GPS vadāmo izsmidzinātāju, tomēr pilnībā bioloģiski audzēt kāpostus viņš neuzņemas. “Augsne ir jāpiebaro,” Jans ir lakonisks. Taču ir kas to spēj.
