Vācijas prezidentu satrauc transatlantisko attiecību attīstība 1
Vācijas prezidents Franks Valters Šteinmeiers paudis bažas par būtiskajām izmaiņām transatlantiskajās attiecībās, pieaugot spriedzei starp Eiropu un ASV tirdzniecības, aizsardzības un Irānas kodolvienošanās jautājumos.
Šteinmeiers intervijā raidorganizācijai ARD pieļāva, ka Vācijai, kas ilgstoši baudījusi ASV aizsardzību zem NATO lietussarga, ir “jāpieaug” un “jāapzinās mūsu starptautiskā atbildība”.
“Bet godīgi runājot, es esmu patiešām nobažījies par transatlantisko attiecību attīstību,” sacīja Šteinmeiers, kurš agrāk ieņēma Vācijas ārlietu ministra amatu.
“Ne tāpēc, ka runa ir par prezidentu ar dažām kaitinošām tvitera ziņām, bet tāpēc, ka pašlaik notiek būtiskas pārmaiņas un ir jauna amerikāņu administrācija, kas vairs neredz mūs kā daļu no globālās kopienas, kur mēs darbojamies kopā, bet būtībā redz pasauli kā lauku, kurā visiem kaut kā pašiem jāatrod savs ceļš,” norādīja Šteinmeiers.
Viņš sacīja, ka Vācijas kanclere Angela Merkele un Francijas prezidents Emanuels Makrons nesenajā vizītē Vašingtonā abi rīkojušies pareizi, norādot uz kopīgajām Eiropas interesēm tirdzniecības jomā un jautājumā par Irānas kodolvienošanās saglabāšanu.
ASV prezidents Donalds Tramps ir draudējis paaugstināt tarifus metālu importam, bet līdz šim nav piemērojis tos Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm un citiem sabiedrotajiem, un pieļāvis iespēju, ka ASV izstāsies no 2015.gadā pasaules lielvaru noslēgtās vienošanās ar Irānu par tās kodolprogrammas ierobežošanu apmaiņā pret sankciju atvieglošanu.
Šteinmeiers atsauca atmiņā toreizējā ASV valsts sekretāra Džona Kerija sacīto, parakstot kodolvienošanos, proti, ka tā, iespējams, novērsusi karu.
“Tas bija nozīmīgs teikums, jo jāatceras, kas var notikt, ja šī vienošanās sabrūk un Tuvajos Austrumos sākas jauna bruņošanās,” norādīja Vācijas prezidents, uzsverot, ka šis reģions nespēs izturēt vēl vienu konfliktu.
Šteinmeiers arī brīdināja par Rietumu arvien lielāko atsvešināšanos no Krievijas prezidenta Vladimira Putina.
Lai gan Krievija vairāk definē sevi “ar atsvešināšanos no Eiropas, nekā sadarbību”, diplomātijai arvien jāmeklē jaunas iniciatīvas un iespējas dialogam,, norādīja Vācijas prezidents.
