– Jāmobilizē programmu rakstītāji. Pašlaik partijas iztiek vispār bez nostājas, kas fiksēta uz papīra, vai uz ātru roku un uz labu laimi kaut ko saštuko. 14
– Tā ir kā ir ar programmām. Tāpēc domes sēdē vajadzētu būt iznākumam, sausam atlikumam, lai cilvēki saprastu mūsu piedāvājumu tālāko koptēlu.
– Sakiet – vai priekšsēdētājai Āboltiņai jāatkāpjas? Viņa pati minējusi, un Straujumas kundze zinājusi teikt, ka amats tak nav uz mūžu dots.
– Domāju, ka tam jānāk vienlaikus ar piedāvājumu. Mainīt vadību mainīšanas pēc? Labāk ir mainīt saturu, un tad jābūt cilvēkiem, kas šo saturu var piepildīt un nest. Nav izslēgts, ka esošie līderi arī var uzņemties tālāku “virzošā spēka” lomu. Tagad aplami fokusējamies tikai un vienīgi uz personālijām, atstājot novārtā saturu.
– Ļoti labi, ka ierados pie jums Cēsīs! Tieši Rozenbergu “Vienotības” autoritātes min kā potenciālo jauno līderi, Āboltiņas amata un varbūt pat Straujumas amata mantinieku vienā svara kategorijā ar Piebalga kungu! Vai esat gatavs kļūt par pirmo numuru partijā, satura mainītāju?
– Par “nominācijām” uzzinu no preses. Neviens mani šādā sakarā personīgi nav uzrunājis. Nopietnā sarunā iesaistītais cilvēks būtu piedalījies arī pats. Man Cēsīs ir daudzas iesāktas un turpināmas lietas. Mana līdzšinējā karjera bijusi soli pa solim pakāpeniska, un evolūcija ir pareizākais no procesiem. Līdz ar to neesmu pārliecināts, ka vienā dienā varētu pārņemt to lielo spēles laukumu, ko sauc par partijas vadību, ar savu pašreizējo pieredzi. Tāpēc atbildu uz jautājumu, vai rīt, parīt būšu Āboltiņas mantinieks – a) par to ar mani nav runāts; b) man ir pašam savs rīcības plāns; c) tam nepieciešama tāda veida politiskā pieredze, kuras man šobrīd nav.
– No sirds stāstījāt par piederību Cēsīm. Tad jau jūs no dzimtās vietas un uzsāktiem darbiem nevarēs izcelt, kā nejaudā izcelt citu pašvaldību vadītājus! Daudz runājāt par jauna piedāvājuma veidošanu. Ieskicējiet – kas jāraksta “Vienotības” programmā?
– Tam jābūt plašam redzējumam, nenosedzot tikai vienu nozari vai sektoru. Kā pašvaldības vadītājs es gribētu, lai tuvākajos četros piecos gados mēs ķertos klāt daudzkārt minētajām “smagajām” nozarēm – izglītībai, veselības aizsardzībai, reģionu politikai. Ja tā nenotiks, kādā brīdī atģidīsimies “vienas nakts revolūcijas” priekšā. Tādā ziņā, ka nebūs finansējuma visu saimniecību uzturēt esošā režīmā, vajadzēs griezt, piedzīvot sāpīgus sitienus. “Vienotībai” kā vadošai partijai jāuzņemas atbildība par “sāpīgajām” nozarēm, jārealizē reformas, kaut arī tās neskaitās populāras lietas.
