Latvijas Centrālās padomes darbībai veltītos piemiņas brīžus pie Brīvības pieminekļa 17. martā jau vairākus gadus apmeklē arī Latvijas politikā pazīstamas personas. Piemēram, Saeimas deputāte Juta Strīķe (JKP) un tieslietu ministrs Juris Bordāns (JKP).
Latvijas Centrālās padomes darbībai veltītos piemiņas brīžus pie Brīvības pieminekļa 17. martā jau vairākus gadus apmeklē arī Latvijas politikā pazīstamas personas. Piemēram, Saeimas deputāte Juta Strīķe (JKP) un tieslietu ministrs Juris Bordāns (JKP).
Foto: Sintija Zandersone/LETA

Vai gaidāmi jauni “kalendāra nemieri” 3

Valsts prezidents Egils Levits drīzumā gatavojas rīkot ekspertu diskusiju ar Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātu līdzdalību jautājumā par to, kura gada diena būtu piemērotākā pasludināšanai par Nacionālās pretošanās kustības piemiņas dienu. 1. oktobrī Valsts prezidents jau nosūtīja minētajai Saeimas komisijai ierosinājumu iekļaut likuma “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” grozījumos divas jaunas valstī atzīmējamas dienas – Nacionālās pretošanās kustības piemiņas dienu 17. martā un Valsts valodas dienu 15. oktobrī.

Kurš no “Jaunās vienotības” visvairāk svītrots, bet kurš saņēma “plusiņus”?
“Kāds varētu pasmaidīt, ka Lembergs ir notiesāts, bet šoreiz te ir cita nianse,” politologs skaidro, kāpēc Lembergs nevarētu “sēdēt pie valdības galda” 2
“Beidzas mans aktīvais posms vadošos amatos Latvijas politikā,” Pabriks atvadās
Lasīt citas ziņas
Par otro domstarpību nav, bet attiecībā uz pirmo vēsturnieku aprindās dzird šaubas un aizrādījumus nepārsteigties ar datuma izvēli.

Saeimai adresētajā vēstulē sacīts, ka 1944. gada 17. martā Konstantīna Čakstes vadītā Latvijas Centrālā padome (LCP) pabeidza parakstu vākšanu Memorandam, kurā Latvijas tautas vārdā tika pieprasīta Latvijas neatkarības faktiska atjaunošana un pausta pārliecība, ka, par spīti abu totalitāro okupācijas režīmu rīcībai, Latvijas valsts un tās Satversme juridiski turpina pastāvēt kā pamats nacionālās pretošanās kustības rīcībai Latvijas labā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Memorandu ar parakstu apliecināja 188 Latvijas politiskie un sabiedriskie darbinieki. Tomēr nav noslēpums, ka tolaik par dokumenta un pašas LCP eksistenci zināja ļoti šaurs ļaužu loks. Tam nebija rezonanses ne Latvijā, ne Rietumos. Turklāt aizdomas raisa 17. marta tuvums 16. marta latviešu leģionāru piemiņas dienai, ko var traktēt kā mēģinājumu neitralizēt politiski jo­projām jūtīgo datumu.

Ideja par 17. marta izvirzīšanu priekšplānā izskanēja vēl 2012. gada februāra beigās, kad Nacionālās apvienības (NA) valdes sēdē Imants Parādnieks un Einārs Cilinskis rosināja Otrā pasaules kara cīnītājus pieminēt 17. martā tā paša LCP Memoranda sakarā.

Iniciatori toreiz uzsvēra, ka 17. marta atzīšana par atzīmējamu nekādā gadījumā nebūtu jāuzskata par mēģinājumu mazināt 16. marta nozīmi, jo gan leģionāri, gan kurelieši, nacionālie partizāni un latviešu sabiedriskie darbinieki visi cīnījās par Latvijas neatkarības atjaunošanu, tikai katrs savā veidā.

Priekšlikuma pretrunīgās uztveres dēļ pašu NA biedru rindās diskusijas tad tomēr noplaka.

Taču kopš 2014. gada aktīvistu grupa, apvienojusies Latvijas Centrālās padomes piemiņas fondā, regulāri 17. marta vakarā organizē Memoranda parakstīšanas atceri ar sveču nolikšanu pie Brīvības pieminekļa. Gadu gaitā piemiņas brīdis jau iemantojis oficiālu pieskaņu. 17. martā tiek rīkoti dažādi koncerti un vēsturnieku priekšlasījumi Saeimā. Jāpiebilst, ka kaimiņzemē Lietuvā nacionālo partizānu kara piemiņas dienu jau labu laiku oficiāli atzīmē maija trešajā svētdienā.

 

Arī Īles kaujas diena

Jurģis Klotiņš, tagadējais Valsts prezidenta Egila Levita ārštata padomnieks vēsturiskās atmiņas un piederības jautājumos, ir 17. marta atzīmēšanas iniciators kopš 2014. gada. Tagad viņš un vēl prezidenta padomnieks tiesību politikas jautājumos Jānis Pleps Valsts prezidenta vārdā noformulējuši priekšlikumu augstākā līmenī.

Klotiņš skaidro: “Prezidents deva mums tādu mandātu.

Mūsu kopīgās domas ir, ka nacionālās pretošanās kustības piemiņas datumam jābūt saistītam ar valsts tiesiskumu.

Tam jābūt sasaistē ar kādu organizāciju, kas varēja pretendēt uz Latvijas valsts suverēnās varas pārstāvniecību nacistu un padomju okupācijas laikā.” LCP tam kvalificējas. Turklāt nevienam citam pretošanās kustības dokumentam nav tik liela parakstītāju skaita kā Memorandam.

Prezidenta padomnieks aizrāda, ka vēsturnieku viedokļi var būt dažādi, taču visi atzīst, ka LCP bija politiska pretošanās kustības organizācija, kas sāka darbību vācu un turpināja padomju okupācijas laikā. Katrā ziņā Valsts prezidenta priekšlikums būtībā bijis virzīts uz diskusijas sākšanu, kurš datums piemērotāks nacionālās pretošanās kustības atcerei.

Klotiņš min, ka šobrīd izvēlētais ir vēsturiski saistīts ar pretošanās kustību arī Īles bunkura kaujas dēļ 1949. gada 17. martā, kad 27 nacionālie partizāni izcīnīja savu pēdējo kauju ar vairāk nekā 700 vīru lielo čekas karaspēku: “Līdz ar to šajā datumā satek kopā politiskā pretošanās okupācijas varām un militārā pretošanās.”

Kas attiecas uz 16. marta tuvumu, tad “jāatceras, ka vairāki tūkstoši leģionāru aizgāja mežos un pievienojās nacionālajiem partizāniem”.

Turklāt šajā dienā piemineklis iegūstot skaistu ziedu rotu, bet barjeras, ja tādas leģionāru dienā arī parādīsies, nākamajā dienā būs novāktas, un prezidenta ceļu pie Brīvības pieminekļa nekas neapgrūtinās.

 

Vēsturē jāiedziļinās

Jānis Pleps, lūgts komentēt 17. marta ideju, skaidro, ka šī datuma nozīme pretošanās kustības kontekstā šobrīd ir salīdzinoši skaidrākā un atpazīstamākā, turklāt ar “simbolisku konstitucionālo momentu”: “Nemazinot citu pretošanās kustību nozīmību, LCP ir svarīga konstitucionāli tiesiska iezīme. LCP apvienoja pēdējās likumīgi ievēlētās 4. Saeimas politiskās partijas, un LCP vadība savas pilnvaras rīkoties atvasināja no Satversmes, uzstājot uz savu leģitimitāti, tas ir, ka viņi joprojām īsteno Latvijas tautas doto mandātu un nodrošinās, ka pēc neatkarības atgūšanas un Satversmes atjaunošanas tiek ievēlēta 5. Saeima.

No tā izriet svarīgs moments, ka visas tās politiskās formācijas, kuras mēģināja šeit radīt padomju vai nacistu okupācijas režīms, no Latvijas valsts tiesību viedokļa ir vienlīdz neleģitīmas.”

Turklāt ar līdzšinējiem LCP piemiņas pasākumiem pie Brīvības pieminekļa un Saeimā 17. marts nosacīti kalendārā jau iezīmēts. 16. marta tuvums, Plepa ieskatā, tikai mudinās sabiedrību vairāk iedziļināties vēsturiskajos notikumos. Arī vēsturnieku dažādie uzskati par datuma piemērotību tikai parādot diskusijas nepieciešamību, bet pats svarīgais, lai šāda Nacionālās pretošanās kustības atceres diena kalendārā vispār būtu.

“Tas ļautu atgādināt, ka Latvijas tauta visas okupācijas dienas uzturēja savu valstiskumu un cīnījās par to, cik nu tas bija iespējams. Valsts prezidents uzskata, ka pretošanās kustību nepieciešams mērķtiecīgāk atgriezt sociālajā atmiņā. Tam nepieciešami profesionāli vēsturnieku pētījumi par nacionālo pretošanās kustību visās tās izpausmēs – no pirmajām pretošanās formām līdz pat neatkarības atgūšanai,” tā LU Juridiskās fakultātes Tiesību teorijas un vēstures zinātņu katedras vadītājs. Bet kā šo priekšlikumu uzņems Saeimā? Pleps atzīst, ka to grūti prognozēt, jo “kalendāra kari ir paši sarežģītākie”.

 

Vēsturnieks: atzīmējamo dienu mums jau pietiek

Vēsturnieki par 17. martu kā Nacionālās pretošanās kustības piemiņas dienu:

Kaspars Zellis, vēsturnieks, LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks: “Vispirms ideja būtu jānodod sabiedriskai apspriešanai, lai šo tematu izdiskutētu. Otrkārt, manuprāt, 17. marts LCP sakarā nav tas datums, kas būtu īpaši nozīmīgs. Rodas iespaids, ka 17. marts izvēlēts, lai “atmazgātu” 16. marta leģionāru dienu. Es gribētu redzēt, kā Valsts prezidents 17. martā no rīta ies pie Brīvības pieminekļa, kad pie tā vēl būs iepriekšējās dienas nojausmas. Man tas šķiet diezgan dīvaini.”

SAISTĪTIE RAKSTI

 

Valters Ščerbinskis, vēsturnieks, Nacionālās enciklopēdijas galvenais redaktors: “Īsti neredzu pamatu šim konkrētajam datumam. Memorands, bez šaubām, bija laba lieta, tomēr LCP pasākums notika diezgan šaurā lokā. Tam nebija plašas rezonanses ne tā laika sabiedrībā, ne vēlāk. Tādām atzīmējamām dienām tomēr ir svarīga kāda slodze. Turklāt, manuprāt, atzīmējamo dienu mums jau pietiek ar atliektiem galiem. Jāiedzīvina tās pašas un jānostiprina tradīcijas. Radīt jaunas? Es būtu diezgan skeptisks. Kāpēc radīt jaunu stāstu, ja sabiedrībā vēl vecie nav īsti iegājušies? Ja tas ir pretnostatījums 16. martam, tad jebkurā gadījumā tas atkal izraisīs diskusijas.”

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Kurš no “Jaunās vienotības” visvairāk svītrots, bet kurš saņēma “plusiņus”?
“Kāds varētu pasmaidīt, ka Lembergs ir notiesāts, bet šoreiz te ir cita nianse,” politologs skaidro, kāpēc Lembergs nevarētu “sēdēt pie valdības galda” 2
“Beidzas mans aktīvais posms vadošos amatos Latvijas politikā,” Pabriks atvadās
VIDEO. Piedzēries mobilizētais uzkritis uz automašīnas stūres, izraisot nopietnu satiksmes negadījumu 32
Nākamās Saeimas sastāvs neatvieglos jaunās valdības veidošanu
Lasīt citas ziņas
Kariņš pauž gatavību ieņemt Ministru prezidenta amatu arī jaunajā valdībā
Levits nosauc galvenos uzstādījumus valdības veidošanas sarunās
VIDEO. Aculiecinieks nakts laikā netālu no Preiļiem nofilmē dīvainus dzīvniekus
Nākamās Saeimas sastāvs neatvieglos jaunās valdības veidošanu
Artuss Kaimiņš aicina steidzami aizturēt Gobzemu, kurš esot saņēmis 250 000 eiro no “Gazprom”. Tikmēr Aldis šorīt it kā jau redzēts lidostā
11:55
Jaudīga telpu uzkopšanas tehnika ikviena vajadzībām 1
11:47
Sadedzinājusi tiltus: primadonna Alla Pugačova uz visiem laikiem devusies prom no Krievijas
11:30
FOTO. Dejas, līksmība, rūgtas pārdomas un bēdu slīcināšana glāzē…Kur un kā partijas pavadīja pēcvēlēšanu nakti?
Artuss Kaimiņš aicina steidzami aizturēt Gobzemu, kurš esot saņēmis 250 000 eiro no “Gazprom”. Tikmēr Aldis šorīt it kā jau redzēts lidostā
Sadedzinājusi tiltus: primadonna Alla Pugačova uz visiem laikiem devusies prom no Krievijas
Stāda augļukokus un ogulājus, krūmus, pavasara sīpolpuķes. Kas darāms dārzā no 3. līdz 8.oktobrim?
Pietrūka tikai aptuveni 250 balsis… Pabriks atklāj, vai mudinās AP apstrīdēt vēlēšanu rezultātus
Izskan versija, kāpēc, neraugoties uz FSB iebildumiem, Putins apmainīja Medvedčuku pret “Azovstaļ” aizstāvjiem
Kāpēc sakāve pie Limanas krieviem radījusi lielākas problēmas nekā agrākās neveiksmes?
Izsludināts brīdinājums par stipru lietu un vēju. Laika prognoze pirmdienai
“Līdz pēdējam neticēju, ka Mairis Briedis nebūs Saeimas deputāts,” pārsteigts Štokenbergs
APTAUJA. Kā vērtējat 14. Saeimas vēlēšanu rezultātus un kuras politiskās partijas varētu strādāt nākamajā koalīcijā? 13
Māris Antonevičs: Izmaiņas ir milzīgas, tomēr nevar teikt, ka politiski Latvija būtu piedzīvojusi pagriezienu
Ukrainas armijas panākumi neaprobežojas tikai ar Limanu – ukraiņiem izdevies atbrīvot vēl vairākas apdzīvotas vietas 25
NA un AS labprāt strādātu JV vadītā koalīcijā bez ceturtā politiskā spēka
Egils Līcītis: Valdības diriģents paliek tas pats vecais 10
Bērziņa atkārtoti nepretendēs uz CVK priekšsēdētājas amatu
Kremlis veic četru Ukrainas apgabalu aneksiju, kamēr Ukrainas armija turpina atbrīvot okupētās teritorijas
Likts pamats sadarbībai starp Rīgas domi, “Rīgas Mežiem” un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti
Zināms provizoriskais 14.Saeimas sastāvs 51
“Beidzas mans aktīvais posms vadošos amatos Latvijas politikā,” Pabriks atvadās
Mūžībā devies handbola treneris Jānis Valeiko
“Būs mazāk emociju, bet tas nenozīmē, ka sarunas nebūs asas,” politologs par izaicinājumiem valdības veidošanā
Kuri politiķi Saeimas vēlēšanās izpelnījušies vislielāko balsotāju labvēlību? 35
“Kāds varētu pasmaidīt, ka Lembergs ir notiesāts, bet šoreiz te ir cita nianse,” politologs skaidro, kāpēc Lembergs nevarētu “sēdēt pie valdības galda” 2
Rozenvalds: Provizoriskie vēlēšanu rezultāti liecina par krievvalodīgo vēlētāju dezorientāciju 23