Foto: LETA/Evija Trifanova

Vai mācības latviešu valodā atbilst Satversmei? To izlems tiesa 0

Satversmes tiesa sākusi izskatīt 20 Saeimas deputātu pieteikumu, kurā viņi apstrīd mācību valodas reformu, ko plānots ieviest no nākamā mācību gada.

Bija Ļeņins, tad Staļins, tagad ir Putins – kāds skatītājs atklājis interesantu sakritību 2
“Nu, nebūsim naivi. Es neesmu ar rožainām brillēm” Māris Kučinskis pārliecināts – Putina atbalstītāji Latvijā ir tūkstošos
VIDEO. “Ja ķeras klāt aļņiem, tas nozīmē, ka viņu ir daudz”: vilki nāk no Latvijas austrumiem – uzbrukumi aizvien biežāki un nežēlīgāki 13
Lasīt citas ziņas

Izglītības likums paredz palielināt latviešu valodas īpatsvaru pamatskolā līdz pat 80 procentiem. Savukārt vidusskolās iecerēts mācības organizēt latviski un dzimtajā valodā skolēni varēs apgūt tikai ar mazākumtautību identitāti saistītos mācību priekšmetus.

Šos likuma grozījumus apstrīdējuši 20 Saeimas deputāti no frakcijas “Saskaņa”, kuri uzskata, ka šīs Izglītības likuma normas neatbilst Satversmei. Sūdzētājus tiesā pārstāv Saeimas deputāts Boriss Cilēvičs un juriste Elizabete Krivcova, kas vienmēr aktīvi vērsušies pret izglītības procesa latviskošanu.

CITI ŠOBRĪD LASA

B. Cilēvičs tiesā apgalvoja, ka mācības latviski apdraud vienlīdzīgas tiesības uz izglītību, ka likuma grozījumu autori un atbalstītāji esot par vienveidību un vienvalodību, pret daudzveidību un daudzvalodību. Viņš norādīja, ka tiesības iegūt izglītību mazākumtautību valodā nedrīkst būt tikai kā pagaidu iespēja.

Daudzi pētījumi apstiprinot, ka tiesības mācīties dzimtajā valodā atbilst bērnu interesēm. Tāpēc vien, ka bērni spēj mācīties valsts valodā, neesot jāņem viņiem iespēja mācīties dzimtajā valodā.

Savukārt Saeimas pārstāve tiesā Ilze Tralmaka stāstīja, ka jau 1998. gadā Izglītības likumā ietvertas normas par mācībām latviešu valodā un mācības mazākumtautību valodā bijis izņēmums, kas tagad tiek atcelts.

Diemžēl līdz šim izglītības sistēma nav nodrošinājusi to, ka visi mazākumtautību skolu absolventi labi zina latviešu valodu. Daļai skolu absolventu ir tikai pamatzināšanas latviešu valodā, kas liecina, ka viņi saprot tikai vienkāršas frāzes un biežāk lietotos vārdus, kas neļauj pilnvērtīgi iesaistīties valsts dzīvē un arī izmantot Latvijā esošo informatīvo telpu. Tādējādi šie skolēni nav ieguvuši pilnvērtīgu izglītību, kas ir pretrunā ar starptautiskajām prasībām par to, ka visu tautību pārstāvjiem jānodrošina vienlīdzīga izglītība.

Jā, starptautiskās tiesību normas prasa, lai izglītības sistēma nodrošina mazākumtautību pārstāvjiem iespēju saglabāt un attīstīt savu etnisko identitāti, atzina Saeimas pārstāve, taču netiek noteikts, ka jāļauj mācīties galvenokārt dzimtajā valodā. Nodarbības, kas attīsta dzimto valodu un identitāti valsts varot piedāvāt kaut vai interešu izglītībā.

Savukārt B. Cilēvičs pauda bažas, ka tieši pēc reformas varētu kristies izglītības kvalitāte mazākumtautību skolās. Turklāt to pat varētu uzreiz nepamanīt, jo Latvijā nav izglītības kvalitātes uzraudzības sistēma: to plānots ieviest tikai pēc vairākiem gadiem. Pat centralizēto eksāmenu rezultāti netiek analizēti, ņemot vērā valodas aspektu; nav zināms, vai rezultātu kāpumam vai kritumam ir saistība ar mācību valodu.

Jāpiebilst, ka Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) tiešām ir maz informācijas par faktisko situāciju krievu skolās, piemēram, par to, kāda tad šobrīd ir latviešu un krievu valodas proporcijas mācību procesā krievu skolās.

Kaut B. Cilēvičs tiesā runāja par mazākumtautību tiesībām mācīties dzimtajā valodā, atbildot uz tiesas priekšsēdētājas Inetas Ziemeles jautājumu, viņš atzina, ka uztraukums patiesībā ir tikai par krievu skolām. Citas mazākumtautību skolas – piemēram, poļu, ukraiņu, igauņu – likuma izmaiņas neskars. Tās jau tagad mācībās izmanto galvenokārt latviešu valodu vai arī darbojas uz divpusēju starptautisku līgumu pamata, kas pieļauj plašāk izmantot dzimto valodu. Savukārt ar Krieviju attiecīga līguma par krievu nacionālo skolu uzturēšanu nav.

Tiesa noraidīja B. Cilēviča ieteikumu prasīt viedokli par Latvijas skolu reformu dažādām starptautiskām organizācijām. Kā norādīja I. Tralmaka: šādu atzinumu varētu nākties gaidīt mēnešiem ilgi un tas nesaskan ar pašu sūdzētāju vēlmi panākt, lai šī lieta tiktu izskatīta pēc iespējas ātrāk.

Tomēr tiesa atbalstīja sūdzības iesniedzēju vēlmi lietas izskatīšanā pieaicināt izglītības eksperti Liesmu Osi un Rīgas 34. vidusskolas direktori Natāliju Rogaļevu.

Pati pēc savas ierosmes tiesa pieaicinājusi pārstāvjus no Tieslietu ministrijas, Ārlietu ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Kultūras ministrijas, Tiesībsargu, bijušo izglītības ministri, valodnieci Inu Druvieti, sociālo zinātņu doktori Brigitu Zepu, profesoru Denisu Hanovu, ekspertu Reini Āboltiņu, Rīgas Zolitūdes ģimnāzijas direktori Svetlana Semenko un Rīgas Rīnūžu vidusskolas direktoru Denisu Kļukinu.

Tiesas sēde turpināsies arī trešdien un, iespējams, arī nākamās nedēļas sākumā.

Šī nav pirmā reize, kad Satversmes tiesa lemj par mācību valodu: tiesa savulaik lēma arī par 2004. gada izglītības valodas reformu, kuras ietvaros tika palielināta latviešu valodas proporcija pamatskolās.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Bija Ļeņins, tad Staļins, tagad ir Putins – kāds skatītājs atklājis interesantu sakritību 2
“Nu, nebūsim naivi. Es neesmu ar rožainām brillēm” Māris Kučinskis pārliecināts – Putina atbalstītāji Latvijā ir tūkstošos
VIDEO. “Ja ķeras klāt aļņiem, tas nozīmē, ka viņu ir daudz”: vilki nāk no Latvijas austrumiem – uzbrukumi aizvien biežāki un nežēlīgāki 13
Noskaidrotas trīs vietas Latvijā, kur pērn uzbūvēts visvairāk jaunu mājokļu 17
Mīts vai patiesība: kaķim patiešām nedrīkst dot pienu?
Lasīt citas ziņas
“Nu, nebūsim naivi. Es neesmu ar rožainām brillēm” Māris Kučinskis pārliecināts – Putina atbalstītāji Latvijā ir tūkstošos
Bija Ļeņins, tad Staļins, tagad ir Putins – kāds skatītājs atklājis interesantu sakritību 2
Pieci grādi dievkalpojuma laikā, segas, silti mēteļi – baznīcas nespēj samaksāt rēķinus par siltumu
FOTO, VIDEO. “Muzikālajā bankā” pārliecinoši uzvar grupa “Citi zēni”. Kuras dziesmas ierindojās otrajā un trešajā vietā?
“Tālsa Mōgõn” – Talsu novadā tiks izvietotas ceļazīmes lībiešu valodā 1
13:46
Dīvaina īpatnība, kas nav nejaušība… Kāpēc senajām statujām nav degunu?
13:33
Noskaidrots Eiropas Gada auto titula ieguvējs. Šī marka triumfē pirmo reizi 70 gadu vēsturē
13:33
Live TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievija izšāvusi S-300 raķetes uz dzīvojamo namu rajonu Ukrainā – trīs cilvēki miruši, ievainoti 17
“Krievi grib sportot ar treneri, kurš runā viņu valodā” muzikants Sandis Kiops pametis Latviju un Spānijā sācis fitnesa trenera karjeru
“Tālsa Mōgõn” – Talsu novadā tiks izvietotas ceļazīmes lībiešu valodā 1
Pavasaris vairs nav aiz kalniem? Sinoptiķi prognozē, kad Latvijā beigsies sals
Veterinārārsts Dāvids Kleimanis: “Savā praksē neesmu redzējis nevienu labu piemēru, kad pie ķēdes turētam sunim nebūtu bijis problēmu”
Noskaidrots Eiropas Gada auto titula ieguvējs. Šī marka triumfē pirmo reizi 70 gadu vēsturē
Dīvaina īpatnība, kas nav nejaušība… Kāpēc senajām statujām nav degunu?
FOTO. Keita Midltone žilbina klātesošos ar savu izskatu: ar to arī “atbild” uz Meganas Mārklas repliku
Uzmanīgi ar mutes skalojamajiem līdzekļiem! Ārsti brīdina – var iedzīvoties pamatīgās nepatikšanās
Kas būs nākamais Eiropas centrs? “Beidzies Francijas un Vācijas motora laiks” 60
Noskaidrotas trīs vietas Latvijā, kur pērn uzbūvēts visvairāk jaunu mājokļu 17
Mīts vai patiesība: kaķim patiešām nedrīkst dot pienu?
VIDEO. “Ja ķeras klāt aļņiem, tas nozīmē, ka viņu ir daudz”: vilki nāk no Latvijas austrumiem – uzbrukumi aizvien biežāki un nežēlīgāki 13
4 iemesli, kāpēc vajadzētu kaļķot koku stumbrus: to vislabāk darīt, kad gaisa temperatūra ir ap 0 grādu
Par Čehijas prezidentu kļuvis bijušais NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs, ģenerālis Petrs Pavels 15
VUGD plūdu laikā lūdza nebraukt uz Jēkabpili ekskursijā. Vai sabiedrība klausījās un izprata situāciju? 10
VIDEO. Grūtniece Purvciemā izraisa smagu autoavāriju – taranē skolnieku mikroautobusu un pati nokļūst slimnīcā 7
Cik daudz patiesībā cilvēkam ir vajadzīgs C vitamīns?
Uzmini nu! Sastopama gan Āfrikā, gan Latvijā, dzied naktīs. Uzskatāma par ukraiņu iemīļotu simbolu
Sinoptiķu prognozes svētdienai – ne pārāk iepriecinošas
VIDEO. Ziemeļkoreja, Irāna vai Kuba? Propagandas TV raidījumā eksperti prāto – kuras valsts modelis Krievijai tagad būtu vispiemērotākais? 57
Brīnumainā izglābšanās Krievijā: 66 gadus vecs pensionārs apmaldījies un četras dienas mīnuss 40 grādos ar slēpēm klīdis pa apkārtni 11
Pēc neveiksmes vēlēšanās partija “Saskaņa” cer uz “reanimēšanos” ar Nilu Ušakovu vadībā
“Saskaņas” politiķis Jānis Urbanovičs atzīst – partija vēlēšanās zaudēja, jo viņš atļāvās “agresoru nosaukt par agresoru” 50