Vai prasība vakcinēties varētu būtiski ietekmēt Latvijas darba tirgu? 69
Ieva Ēvalde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Līdz ar obligātās vakcinācijas prasībām atsevišķās profesijās strādājošiem un darba devēju tiesībām pieprasīt vakcināciju arī pēc saviem ieskatiem augstu uzbangoja pret vakcinēšanos noskaņoto darbinieku protesta vilnis. Lielākoties to raksturoja skaļi paziņojumi par gatavību darbu pamest. Tomēr – vai prasība vakcinēties varētu būtiski ietekmēt Latvijas darba tirgu?
“Vērtējot pēdējo nedēļu vakcinācijas datus, vislielākais pieaugums ir novērojams tieši ekonomiski aktīvākajās vecuma grupās (starp 30 un 69 gadiem), kas šajos apstākļos liecina par to, ka daudzi darbinieki tomēr vēlas saglabāt līdzšinējo darba vietu,” situāciju raksturo Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerālsekretāre Līga Meņģelsone.
Tomēr viņa norāda, ka šobrīd vēl grūti spriest par to, kā Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta neesamība varētu ietekmēt darba tirgus situāciju nacionālā tvērumā un kādas profesijas tas varētu skart visvairāk, jo regulējums stājies spēkā tikai oktobrī.
“Darba devēju ieskatā Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā būtu jāparedz, ka, nodibinot jaunas darba tiesiskās attiecības noteiktos amatos, darba veikšanai nepieciešams vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts,” uzskata Līga Meņģelsone.
“Tas ļautu izvairīties no riska, ka darbinieki, kuri nevēlas vakcinēties, tiek pārvilināti pie konkurējoša uzņēmuma, kas neievēro šādas epidemioloģiskās drošības prasības, radot nevienlīdzīgu konkurenci publiskā sektora uzņēmumiem.”
Varēs strādāt svaigā gaisā
Vadoties pēc Ekonomikas ministrijas datiem, Latvijā zemākā vakcinācijas pret Covid-19 aptvere ir lauksaimniecības, mežsaimniecības un būvniecības nozarēs. “Tam ir arī savi objektīvi iemesli, jo attiecīgajās nozarēs ir zemāki epidemioloģiskie riski (daudz svaiga gaisa, ventilācija, iespējas ievērot distanci u. tml.),” vērtē Darba devēju konfederācijas ģenerālsekretāre.
“Šīs nozares arī pandēmijas laikā ir izjutušas lielu darbaspēka trūkumu. Turklāt pietiekami lielu daļu šo nozaru pārstāv privāti uzņēmumi, kuros nav tik stingrs regulējums, tāpēc daļa nevakcinēto varētu pāriet arī uz šīm nozarēm. Tomēr jāņem vērā, ka noteiktos gadījumos var būt pieprasījuma vai piedāvājuma neatbilstība – piemēram, darbavietas lokācija, amata vai kvalifikācijas līmenis u. c.”
Vai vakcinācijas prasības varētu ietekmēt arī atalgojumu vienā vai citā profesijā, – arī uz šo jautājumu pagaidām ir iespējams atbildēt tikai teorētiski. “Atalgojums varētu mainīties atkarībā no tā, kā vakcinēšanās prasību rezultātā tiek ietekmēta darbinieku pieejamība,” skaidro Līga Meņģelsone.
“Nozarēs un profesijās, kur ir stingrs regulējums un kuras daļa strādājošo pamet, veidojas darbaroku deficīts ar izrietošo algu kāpumu, kā arī var būt pretēja situācija, ka nozarēs, kurās būs darbaroku pieplūdums, atalgojums varētu mazināties.”
Laika periodā no 27. septembra līdz 17. oktobrim pret Covid-19 visvairāk vakcinēti veikalu pārdevēji – 7834, otrajā vietā ir rūpniecības un citi strādnieki – 6686, trešajā – rīkotājdirektori un uzņēmumu vadītāji (4006).
Darbs – arguments potei daudzviet
Tikmēr globālais ziņu kanāls “CNBC” ziņo, ka gan Eiropā, gan ASV aizvien vairāk darba devēju pieprasa saviem darbiniekiem būt vakcinētiem pret Covid-19. Turklāt tas notiek ne tikai veselības un izglītības nozarēs, bet arī citās, piemēram, viesu uzņemšanas, finanšu un tehnoloģiju sfērās.
Tiek ziņots, ka darba sludinājumu portālā “Indeed” tādu sludinājumu skaits, kur tiek prasīta vakcinācija pret kovidu, pieaudzis lavīnveidīgi. Un, lai arī tāpat vairākkārtīgi audzis sludinājumu skaits, kuros, gluži pretēji, uzsvērts, ka vakcinācija nav nepieciešama, šādu darba piedāvājumu īpatsvars portālā esot tikai aptuveni 1%.
Savukārt “Newsone” informē, ka pašreizējā ASV pieredze liecina: to cilvēku skaits, kas pametuši darbu pēc prasības vakcinēties, ir ievērojami mazāks, nekā paši iedzīvotāji prognozējuši dažādās iepriekš veiktajās socioloģiskajās aptaujās.
Lielākoties vakcinācijas prasību dēļ darbu pametušo cilvēku īpatsvars uzņēmumos ir vien pāris procentu. Iepriekšējie dati liecina, ka līdzīgs skaits cilvēku izvēlējušies pārtraukt darba attiecības arī pagātnē, kad darba devēju prasības attiecās uz citām potēm, piemēram, vakcīnu pret gripu.
