Vai reabilitēs 2200 okupācijas laikā represētos? 0
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šodien konceptuāli vērtēs likuma grozījumus, kas paredz precizēt nosacījumus par padomju okupācijas laikā represēto reabilitēšanu, lai tas attiektos uz papildus apmēram 2200 represētajiem, kuru gadījumus sākotnēji nevarēja minēt likumā PSRS armijas klātbūtnes Latvijā dēļ.
Komisijas sēde notiks plkst.10 Jēkaba ielā 16, 403.telpā.
Kā aģentūrai LETA iepriekš pastāstīja viens no likumprojekta iniciatoriem, deputāts Aleksandrs Kiršteins (VL-TB/LNNK), attiecīgais likums tika pieņemts 1990.gadā, kad Latvijas teritorijā vēl atradās PSRS karaspēks. Līdz ar to likumā nevarēja iekļaut, piemēram, tādu personu reabilitēšanu, kuras tika notiesātas armijas kara tribunālos, skaidroja politiķis.
Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka līdz šim nav tikušas reabilitētas apmēram 2200 personas, tajā skaitā, esošie un bijušie Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Somijas un Polijas pilsoņi. Grozījumu mērķis ir reabilitēt arī personas, kuras noslepkavotas vai citādi represētas ārpuses jebkādas tiesiskas sistēmas un kurus, lai nodrošinātu reabilitācijas procesa nekavējošu sākšanu, nevarēja iekļaut reabilitācijas likumā tik īsu laiku pēc neatkarības atjaunošanas.
Likumā plānots precizēt tekstu, nosakot reabilitēt visas personas, kuras Latvijas okupācijas laikā PSRS varas orgāni nelikumīgi represējuši. Tiks noteikts, ka reabilitēšana attiecas uz personām, kuras bez tiesu nolēmumiem nošautas vai citādi nogalinātas, kuras mirušas represiju rezultātā, kuras represētas ārpustiesas represīvos varas orgānos, kuras notiesātas armijas kara tribunālos un kuras notiesātas iekšlietu karaspēka, valsts drošības karaspēka un ieslodzījuma vietu kara tribunālos.
Grozījumus iesniedza deputāti Kiršteins, Juris Vectirāns (ZZS), Ringolds Balodis (VL-TB/LNNK), Kārlis Krēsliņš (VL-TB/LNNK), Mārtiņš Šics (LRA), Jānis Klaužs (ZZS) un Atis Lejiņš (V).
