Heteroseksuāļi, izteikts sabiedrības mazākums, būs spiesti bēguļot un slēpties. Egila Līcīša feļetons 32
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Satversmes tiesa nemaz neizrādījās tāda čučumuiža, kā izskatījās un kā alojās tie, kuri domāja tiesnešus par tušņiem, miegamicēm.
Āre, jo augstu kvalificētie jurisprudences spīdekļi pratās pieņemt lēmumu, ar ko tika atzīts, ka atbalstāmas ir ne tikai tradicionālās ģimenes, kurās sastāvu veido vīrs ar savu likumīgo īpašumu sievu, bet valstij ir pienākums aizstāvēt arī pārējās iespējamās kombinācijas, ieskaitot poligāmo – ģimenes galva + četras laulātās draudzenes, vecmeita + mopsis, ģimene kā saimnieciska vienība, vecmamma un mazbērns, mīlas trīsstūris un tamlīdzīgi.
Taču īpaši kosmiskā augstumā pacēla atbalstu tās orientācijas cilvēkiem, kuriem otrās pusītes ir sava dzimuma pārstāvji.
Uzgavilēja sociālo tīklu zināmas ievirzes taustiņu klabinātāju publika, un varavīkšņotajā organizācijā “Mozaīka” šampanietis lija kā no hidranta.
Līdz šim aiz širmja slēpušies un skapī dzīvojušie iznāca atklātībā un brīvē. Daudzi lesbieši un gejas atzinās, ka elsojuši prieka asaras no saviļņojuma un aizkustinājuma, kad uzzinājuši par konstitucionālistu drosmi legalizēt viendzimuma pāru attiecības. Kas gan būtu gaidījis, ka Satversmes tiesa mūsu zemē patiesībā ir Apgaismības un Progresa pils.
Revolucionārāk noskaņotie aktīvie sapņotāji saredzēja gaišzilo nākotni pavisam tuvu un teica sava dzimuma pasīvajam partnerim – peļukiņ, pacietību, pacietību un vēlreiz pacietību, un, kas zin, mums darbojoties, nākamajā paaudzē minoritātes piedzīvos to laiku, kad homoseksuālistiem atļaus gan laulāties, gan adoptēt bērnus, un praids, homoseksa prieces un lepnuma gājiens, izvērtīsies pa visu zemi, ne tikai nožogotā hektārā Vērmanes dārzā.
Arī minoritātēm kādā jaukā dienā būs tiesības uz baltām kleitēm, garkātaino rožu buķetēm, Mendelszona kāzu maršu – tāpat kā uz iesniegumiem policijā, ka vīrs, paņēmis sievu, tur to kā verdzeni, un uz niknākajiem kašķiem mantas dalīšanas un laulības šķiršanas procesos.
Bet pār homoseksa darbinieku laimei uzausušo gaišo rītu tumšu mākoņu grēdas savilka retrogrādi adītās jakās un džemperos ar briedīšiem.
Dievbijīgām dvēselēm arī likās, ka Satversmes tiesā spokojas vai ka tiesneši, aizstāvot viendzimuma pārus, bijuši pilni kā mārki.
Kā gan divu sievišķu vai tēvaiņu savienībā bez piemērotiem un saderīgiem laulības dzīves piederumiem spēs radīt pēcnācējus un veidot latviešiem raksturīgās kuplās dzimtas – viņi neizpratnē jautāja un piemetināja – vai tiešām tiesā paņemti tiesneši no arkla un kurpniekdarbnīcām, ja neizprot bioloģiski Latvijai svarīgāko – būt latviešiem vai nebūt!
Ak vai, Ziemelīte, kāpēc devies prom! – žēlojās tradicionālās precēšanās aizstāvji, nedraugi jebkādām perversijām, kuri no bērna kājas uzskatījuši, ka džeka sekss ar džeku ir nenormālība.
Konstitucionālā tiesa uzdeva LR likumdevējam – divdesmit gadu laikā nodrošināt ekonomiskās un sociālās aizsardzības sistēmas izstrādāšanu, ar ko atbalstu saņemtu arī cita tipa šūniņās dzīvojošie – ne tikai tradicionālā ģimenīte.
Diemžēl negatīvisma uguņus uzšķīla Saeimā patvērušies aizspriedumainie tumsoņas – homofobi.
Bija cietpauraini deputāti, kuri solījās aizstāvēt Konstitūcijā apstiprināto tiesisko regulējumu par ģimeni, kas iespējama tikai starp sievieti un vīrieti, kā neiešturmējamu cietoksni līdz pēdējai patronai. Daži konservatīvākie pa kaktiem pat runāja, ka gejiem draudzīgi noskaņotā Satversmes tiesa jāizformē un jāatlaiž. Mazuļu interesēs esot izaugt ģimeniskā vidē, kur mamma ir mamma un tētis ir tētis.
Taču šādus uzskatus ar dibinātiem pārmetumiem dedzīgi kaunināja un nosodīja kā novecojušus un savu laiku pārdzīvojušus.
Uz parlamentu jau nesa tornī velkamu plandošu varavīksnes karogu, zem transparentiem “Kas gan var būt skaistāks par divu vīriešu mīlestību!” pulcēja iekļaujošas sabiedrības atbalsta spēkus, un Saeimā pārstāvētā apvienība “Dzīvesbiedri” prezidija locekles Marijas Golubevas vadībā gatavojās pieņemt visus dzimumu, miesīgos, fizioloģiskos un ģenitālos jautājumus ar izšķirošu pārsvaru un humānisma vārdā.
Kad Latvijā varu pārņems geji, transpersonas, biseksuāļi, viņu draugi un atbalstītāji, atlikušie heteroseksuāļi, izteikts sabiedrības mazākums, par izdarītajiem pārkāpumiem un gadiem ilgušo neiejūtību pret citādi orientētiem cilvēkiem būs spiesti bēguļot un slēpties, pārcelties uz dzīvi mežos, alās.
