Vai stādiņi ir jāmēslo? 0
Avots: Inita Šteinberga, izdevums “Praktiskais latvietis”, AS “Latvijas Mediji”.
“Ja sējenīši sākuši dzeltēt, tos labāk izkustināt no vecās augsnes un izpiķēt jaunā, nevis mēslot,” iesaka dārzniecības “Celmu pasaule” saimniece Ineta Rudzīte.
Meklē iemeslus
Attīstības sākumā audziņiem vajadzētu pietikt ar tām barības vielām, kas ir substrātā. Ja tie dzeltē vai bālē, būtu jāapdomā, kāpēc tā gadījies. Tas drīzāk ir nevis barības trūkuma, bet citu apstākļu dēļ. Piemēram, augsne kastītēs ir pārlaistīta vai iekaltēta, augi pārāk agri nepieradināti izlikti saulē vai cietuši no tās trūkuma. Var gadīties, ka augsnes substrāts nav bijis labs. Protams, liels risks ir tad, ja iegādājas nevis gatavu svaigu kūdras substrātu, bet mēģina sēt sēklas dārza augsnē. Ir bijuši gadījumi, kad nezināšanas dēļ sēšanai un stādīšanai izmanto vienkārši neitralizētu kūdras substrātu, kam nav pievienotas nekādas vajadzīgās barības vielas.
Arī stādaudzētājai pašai gadījies, ka kāda tomātu kastīte piemirstas un iekalst, taču pēc atdzirdīšanas un pārstādīšanas augi atkal saņemas un kļūst zaļi un drukni.
Izvēlas substrātu
Panīkušus augus pārstāda apdomīgi. Ja tos tūliņ pārliek ļoti treknā (barības vielām bagātā ) augsnē, tie var nespēt pielāgoties un nīkuļot vai pat iet bojā. Pārstādīšanai audzētāja iesaka sajaukt sēšanai paredzēto substrātu ar barības vielām bagātāko un rupjākas frakcijas stādiem paredzēto substrātu (1:1). Piemēram, dārznieces lietotajai Kaigu kūdrai tie ir 1. un 2. numura substrāti. Šādā substrātu maisījumā pārpiķētie augi attīstās labāk.
Pēc pāris nedēļām augus var samēslot, taču nevajag pārforsēt. Pilnīgi pietiks, ja vieglu barības šķīdumu dos ik pēc pāris nedēļām.
Mēslot drīkst tikai mitru augsni, neiekaltušus augus.
Pārstādītos dēstiņus laista mēreni – tikai nedaudz ap augiem, nepielejot visu podu.
Augiem saņemties palīdzēs arī mikrobioloģiskie mēslošanas līdzekļi, kurus piemaisa substrātam. Piemēram, no dārzniekiem ir labas atsauksmes par līdzekli Subtimikss.
