Rolands Repša: Vai Svētais Krēsls ir sācis šķobīties, pāvestam Franciskam nostājoties kreiso pusē? 5
Rolands Repša, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Oktobris Romas katoļu baznīcas galvai pāvestam Franciskam izrādījies ražīgs. Vispirms 3. oktobrī nāca klajā viņa enciklika jeb apkārtvēstule “Fratelli tutti” (“Visiem brāļiem”), tad 21. oktobrī “uzsprāga bumba” Romas kinofestivālā ar filmu “Francesco”, kurā pāvests pauž atbalstu homoseksuālu cilvēku tiesībām dzīvot ģimenē, kas izsauca lielu čaukstēšanu pa katoļu baznīcas kaktiem visā pasaulē, izsakot minējumus, ko cienījamais pontifiks ar to īsti ir domājis.
Mūsu pašu katoļi arhibīskapa Zbigņeva Stankeviča personā nāca klajā ar visnotaļ pragmatiskiem priekšlikumiem, kā pavesta ideju varētu īstenot dzīvē, lai vilks paēdis un kaza dzīva. Bet par visu pēc kārtas.
Enciklika “Fratelli tutti” ir apjomīgs 90 lappušu dokuments, kurā, nešaubīgi, ir ielikts viss Vatikāna intelektuālais spēks. Sacerējuma galvenā ideja sakrīt ar pāvesta paša personīgo aizraušanos ar 13. gadsimta mūka un franciskāņu ordeņa dibinātāja Svētā Asīzes Franciska sludināto vīziju par pasauli, kurā visi cilvēki dzīvotu pieticībā un brāļu mīlestībā.
Lai arī šis sapnis šodien ir tikpat tālu no realitātes kā pirms 800 gadiem, tomēr kam gan citam, ja ne pāvestam ir tiesības būt par ideālistisku vizionāru.
Problēmas sākas tad, kad pāvests mēģina sniegt jau konkrētas receptes grēcīgās pasaules problēmu risināšanai Svētā Asīzes Franciska garā.
Piemēram, enciklikas 3. nodaļā “Atvērtā pasaule” pāvests sludina, ka valstu robežas nedrīkst būt šķērslis cilvēku vēlmei meklēt laimi un dzīves piepildījumu ārpus savas dzimtenes.
Tātad migrējiet veseli, kurp vien gribat! Tāpat īpašums (ar to domājot ražošanas līdzekļus) primāri ir sociāls, tas ir, tā nestos labumus jāvar baudīt visai sabiedrībai, nevis tikai konkrētajiem privātīpašniekiem.
Šie principi no Marksa sacerētā Komunistiskās partijas manifesta atšķiras tikai ar to, ka pāvests saprotamu iemeslu dēļ nepareģo reliģiju izzušanu.
Ir tikai loģiski un saprotami, ka šīs globālās brāļu un māsu mīlestības filozofijas ietvaros pāvests izsakās par homoseksuāļu tiesībām baudīt laimi ģimenē.
Līdz ar to, tā sacīt, velnam mazais pirkstiņš jau ir atdots, un tas ir tikai laika jautājums, līdz pāvests pasludinās viendzimuma laulību iespējamību un bērnu adopciju šādās ģimenēs.
Kā tas izskatās plašākā kontekstā?
Mēs redzam, ka Rietumu civilizācija Eiropā un Amerikā strauji sadalās progresīvajos (jeb jaunajos kreisajos) un konservatīvajos.
Skaidrs, ka arī katoļu baznīcā uzskati dalās, un pāvests Francisks ir nostājies kreiso pusē. Varbūt jūt, kur pūš valdošie vēji? Uz Romas impērijas drupām dzimusī pāvesta institūcija ir izdzīvojusi ne tādās vien vētrās.
Tā gatavojas pārdzīvot arī šo – neomarksistiskās reformācijas periodu.
Reliģija un baznīca ir augstākās raudzes maģiskais rituāls ar mērķi nodrošināt vienkāršajiem zemes ļautiņiem iedomātu saiti ar dievišķo neizzināmo kosmosu.
Šī rituāla panākumi sakņojas nevis maga spējā nodrošināt demonstrētā “fokusa” sekmīgu izdošanos, bet klātesošo skatītāju ticībā, ka viņu acu priekšā patiešām notiek maģija.
Vislielākais grēks ir magam rituāla vidū pēkšņi paziņot: “Ļaudis! Tas, ko es daru, ir tukša blēdība. Ejiet mājās!” Senos laikos kaut kas tāds magam varēja beigties ļoti bēdīgi. Tagad augstākais, kas Franciskam draud, ir iespēja apsēsties blakus Benediktam.
