Valstu atsaucība atšķiras 2
Dažādu valstu attieksme pret jauno Zīda ceļu jeb, pareizāk, gandrīz visu planētu aptverošu transporta koridoru tīklu ierīkošanu ir stipri atšķirīga. Pekinas samitā no G7 loka augstākajā līmenī bija pārstāvēta vienīgi Itālija. ASV delegācija ieradās atturīgas vērotājas lomā, un pagaidām nav arī īstas skaidrības, kāda būs Vašingtonas ekonomiskā politika, izņemot Donalda Trampa nostādni dot priekšroku divpusējām attiecībām, nevis slēgt kolektīvus līgumus. Šā gada sākumā viņš parakstīja rīkojumu par ASV izstāšanos no Klusā okeāna reģiona partnerības (“Trans Pacific Partnership”, TPP). Tas varētu ļaut Ķīnai vēl vairāk nostiprināt ietekmi Dienvidaustrumu Āzijā, kur Pekinas tieksmes pēc hegemonijas tomēr tiek uzlūkotas ar bažām.
Sji Dzjiņpina miermīlīgie izteikumi ne visus pārliecina, un vismazāk – Indiju, kas boikotēja Pekinas samitu. Indiešu uztverē Ķīnas projekts ir viņiem neizdevīgs, jo īpaši tāpēc, ka viens Jaunā Zīda ceļa atzars ved caur Pakistānas kontrolēto Kašmiras reģiona daļu, ko Indija uzskata par savu teritoriju. Pastāv vēl citi drošības riski. Dažas stundas pirms samita Ziemeļkoreja “izmēģināja” kārtējo ballistisko raķeti, kura nolidoja septiņsimt kilometru, līdz iegāzās Japāņu jūrā… Potenciālu konfliktu un spriedzes ēnā paliek vesela virkne, ja tā drīkst sacīt, sīkāku problēmu, tajā skaitā Jaunā Zīda ceļa valstīs iespējamie politiskie satricinājumi un endēmiskā korupcija.
