Vaikulis: gada otrajā pusē inflācija varētu pamazām uzņemt spēku 0
Gada otrajā pusē inflācija varētu pamazām uzņemt spēku, prognozē bankas “Citadele” galvenais ekonomists Zigurds Vaikulis.
Šāda tendence izriet no vairākiem faktoriem. Naftas cenu dinamika pasaules finanšu tirgos signalizē, ka energoresursu, tostarp, degvielas, gāzes un apkures “ražotā” deflācija pakāpeniski izzudīs no Latvijas inflācijas rādījumiem. Turklāt jau pašlaik ir zināms par atsevišķu tarifu – ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu tarifiem rīdziniekiem un mobilo sakaru pakalpojumu cenu – palielināšanos. Tāpat nav izslēgts eiro ieviešanas efekta trešais “vilnis”, kad līdz ar cenu paralēlās atspoguļošanas perioda beigām atsevišķi tirgotāji un pakalpojumu sniedzēji koriģēs uz augšu cenas. Ņemot vērā Igaunijas neseno pieredzi, šāda prakse varētu būt vērojama jau ierastajās pakalpojumu jomās, tostarp arī ēdināšanas nozarē, skaidro bankas “Citadele” galvenais ekonomists.
Inflācija, visdrīzāk, celsies no pašreizējiem ļoti zemajiem līmeņiem, taču tas bija sagaidāms jau iepriekš, tāpēc bankas “Citadele” eksperti atstāj nemainītu savu prognozi par to, ka gada nogalē gada inflācija Latvijā varētu pietuvoties 2,5% apgabalam.
Nākamnedēļ Centrālā statistikas pārvalde publicēs informāciju par patēriņa cenu pārmaiņām jūnijā.
“Citadeles” ekonomisti lēš, ka patēriņa cenas Latvijā jūnijā varētu būt pieaugušas par 0,2%, kā rezultātā gada inflācija Latvijā saglabājusies 0,6% līmenī. Jūnijā patēriņa cenu kopējo līmeni, visticamāk, pacēla dārgāki jaunās sezonas dārzeņi un kartupeļi, atsevišķu pakalpojumu sadārdzināšanās, kā arī nelielais degvielas cenu pieaugums, reaģējot uz naftas produktu pieaugumu pasaulē jūnija vidū saistībā ar pieaugušo saspīlējumu Irākā.
Kopumā Latvijā, līdzīgi kā visā Eiropā, turpinās zemas inflācijas klimats. Eiro ieviešanas faktors Latvijā ir strādājis cenu palielināšanas virzienā, tomēr tas izpaudies atsevišķos segmentos, piemēram, pakalpojumos un ietekme uz kopējo inflāciju bijusi mērena. Jūnija dati diez vai būtiski izmainīs bildi, kas rāda, ka tik lēns cenu pieaugums kā šī gada pirmajos mēnešos Latvijā ir reta parādība. Arī pārtikas, tostarp, augļu un dārzeņu cenas šogad gada pirmajā pusē kāpušas ievērojami lēnāk nekā parasti, atzīmē Vaikulis.
Kā ziņots, šogad maijā salīdzinājumā ar pērno maiju inflācija bija 0,6%. Savukārt pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, maijā palielinājās par 0,1%.
Maijā, salīdzinot ar aprīli, patēriņa cenas samazinājās par 0,1%.
