Griķiem tīk bites 4
Griķi neesot kaprīza kultūra, svarīgākais, lai sējumos nebūtu nezāles. “Pļaviņu” saimnieks stāsta, ka atšķirībā no citām kultūrām griķu sējumos minerālmēsli netiek sēti, līdz ar to viņa izaudzētais faktiski ir bioloģiska produkcija. Turklāt – jo vairāk bišu griķos, jo vērojama lielāka raža. Aigars Grugulis novērojis, ka reizi četros gados griķu laukos “neiet” neviena bite un tas nav izskaidrojams, jo šāda situācija atkārtojas periodiski.
Nākamajā gadā laukā, kur audzēti griķi, vislabāk sēt vasaras kviešus vai miežus, jo rudenī pēc griķu audzēšanas ziemājus jau vairs nevar paspēt iesēt.
Pērn saimniecībā visrentablākās kultūras izrādījušās divas – vasaras kvieši un vasaras mieži, ko izdevās iekult vairāk nekā 4 t/ha. Ja sējumi neizsalst, tad rentablākie ir ziemas kvieši. Šogad šie sējumi pagaidām izskatās labi, bet “marta beigās var uzdot mīnus 20 grādus un tad viss var būt cauri”.
Šogad saimnieks domā sēt ap 10 ha griķu, lai izaudzēto var pārdot uzreiz. Sējot šo kultūru, jārēķinās, ka izmaksas ir minimālas, bet labi izaug. Slimības un kaitēkļi īpaši šo kultūru neskar, novērojis saimnieks.
Jautāts par cenām, Aigars Grugulis atzīst, ka graudiem viss ir vienkāršāk, jo cenas var apskatīt biržā, taču griķiem ir citādi – cenas nevar prognozēt. Tāpēc arī iepriekš netiek slēgti līgumi ar piegādātājiem, jo nav zināms, kādas būs cenas rudenī. “Griķiem cenas ļoti svārstās, daudz vairāk nekā graudiem. Ja graudiem svārstības ir, sākot no 20 eiro/t, tad griķiem var svārstīties pat par 100 eiro. “Pļaviņu” saimnieks atzīst, ka maz ir to kompāniju, kas iepērk griķus un tad arī visi tiek aizvesti uz Poliju, kur to safasē un ved atpakaļ uz Latviju.
Tāpat daudz no svara, kāds laiks ir rudenī ražas novākšanas laikā. Vislabāk šo kultūru novākt pēc tam, kad griķi kaut reizi apsaluši, jo tad apsalst to lapas un tas ir labi. Jo pretējā gadījumā griķu lapiņas “taisa ciet” kombainu, ar lopbarības pupām esot līdzīgi.
Agrāk saimniecībā nodarbojās arī ar cūkkopību un piena lopkopību, bet ar laiku šīm nozarēm pārvilkta svītra pāri un tagad galvenā specializācija ir augkopība. “Piena kvotas man bija, bet cena par pienu bija zema. Govis atmaksājas turēt tad, ja to ir vairāk. Vajag vismaz 50 slaucamās govis, lai naudu varētu grozīt. Man bija tikai astoņas,” stāsta saimnieks, piebilstot, ka arī kaimiņš gatavojas šogad likvidēt savu mazo ganāmpulku, jo piena iepirkuma cena sarukusi jau līdz 13,5 centiem par kilogramu.
