Sirds defektam bija jāpievērš uzmanība 3
Ja šāda valsts augstāko amatpersonu veselības aprūpes programma jau būtu ieviesta, tad, visticamāk, Raimonda Vējoņa sirdskaitei – iedzimtam sirds priekškambaru starpsienas defektam – iepriekš būtu pievērsta lielāka uzmanība un sepse, visticamāk, viņu nebūtu skārusi tik smagā formā. Valsts prezidenta kancelejā noskaidroju, ka par iedzimtas sirdskaites esamību Valsts prezidents zina jau kopš bērnības un tā viņam neesot traucējusi ne karjerā, ne sportā, ne arī citās dzīves nodarbēs. “Neesmu izmantojis ģimenes ārsta pakalpojumus pietiekami ilgi,” pagājšnedēļ žurnālistiem atklāja Vējonis un piebilda, ka viņam Rīgā nemaz neesot ģimenes ārsta, ka viņš esot reģistrējies pie ārsta Madonā.
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas kardioķirurgs Valts Ozoliņš, kurš gadā veic desmit piecpadsmit invazīvas operācijas, lai likvidētu bērniem priekškambaru starpsienas defektu, pastāstīja: “Ja defekts ir pavisam neliels, tad parasti sirds pārslodze neradīsies pat visa mūža garumā. Savukārt, ja defekts ir vidēji liels, tad sirds labās puses mazspēja var attīstīties mūža otrajā pusē. Pastāv teorija, ka sirds priekškambaru starpsienas defekti ir paaugstināts risks sirds vārstuļu iekaisumam.” Ja ārsti Vējoņa sirds defektam laikus būtu pievērsuši uzmanība, tad, visticamāk, viņam jau agrīnā vecumā būtu ieteikta septiskā endokardīta profilakse, jo ārstēšanas vadlīnijas rekomendējot profilaktiski lietot antibiotikas, apmeklējot zobārstu vai veicot kādas ķirurģiskas manipulācijas.
