Veipošanas ierobežojumi un nelegālā tirgus riski 5
Saeima 11.janvārī plāno trešajā lasījumā skatīt likumprojektu “Grozījumi Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumā”. Visticamāk, grozījumi tiks pieņemti un veipotājiem nāksies saskarties ar dažādiem ierobežojumiem. Tikmēr nozares pārstāvji brīdina, un to apliecina arī ārvalstu pieredze, ka ierobežojumu rezultātā var ievērojami palielināties nelegālā tirgus risks.
Nelegālais tirgus bezdūmu produktu nišā sasniedz aptuveni 30%. Jau šobrīd “pelēkajā zonā” vienības cena ir apmēram par vienu eiro lētāka kā legālajās tirdzniecības vietās, un pēc akcīzes nodokļa radītā cenas kāpuma šī starpība kļūs tik ievērojama, ka nelegālās tirgus daļas īpatsvars neizbēgami palielināsies. Par to liecina Austrālijas pieredze, kurā no šā gada 1.janvāra ir aizliegts vienreizlietojamo e-cigarešu imports un ir ļoti stingri veipošanas ierobežojumi. E-cigaretes legālajā tirgū drīkst iegādāties tikai ar ārsta izrakstītu recepti, bet par veipošanu prieka pēc draud visai pamatīgi sodi, ieskaitot pat cietumsodu.
Austrālijā nelegālo tirgu pārņem noziedzīgie grupējumi
Viens no iemesliem tik drastiskiem aizliegumiem bija veipošanas vilinājums pusaudžu vidū. Saskaņā ar Austrālijas un Jaunzēlandes Sabiedrības veselības žurnālā publiskotā pētījuma datiem, katrs sestais pusaudzis vecumā no 14 līdz 17 gadiem ir smēķējis e-cigaretes. Tomēr aizliegumiem ir arī ļoti pamatīga ēnas puse, un tā ir nelegāla tirgus attīstība. Austrālijas mediji ziņo, ka kopš valdības paziņojuma par e-cigarešu tirgošanas gaidāmo aizliegumu pagājušā gada maijā, Viktorijas štatā tabakas un veipu tirdzniecības kontrole nonākusi kriminālo tīklu un motociklistu bandu rokās.
Nelegālās vienreiz lietojamās e-cigaretes tiek pārdotas tūkstošiem mazumtirdzniecības vietās visā Austrālijā – veikalos, tējnīcās, frizētavās, degvielas uzpildes stacijās, kafejnīcās un tabakas veikalos. Ja kāda tabakas veikala īpašnieks šajā nelegālajā rūpalā iesaistīties nevēlas, viņa veikals gluži vienkārši tiek nodedzināts. Nelegālās e-cigaretes ir viegli pieejamas arī sociālajos tīklos, kā, piemēram, Snapchat, LinkedIn un Instagram. Peļņa ir milzīga.
Saskaņā ar kāda veikala īpašnieka teikto, pēc tikai 2 mēnešu nelegālo vienreizlietojamo ierīču pārdošanas, nelielā veikaliņa apgrozījums audzis līdz 30 000 ASV dolāriem nedēļā. Turklāt arvien vairāk klientu pārejot no tradicionālajām uzpildāmajām ierīcēm uz nelegālajām vienreizlietojamām ierīcēm, tādējādi palielinot nelegālā tirgus apjomu. Pērnā gada oktobrī līdztekus tabakas veikalu dedzināšanas sērijai notika arī apšaude, kurā dzīvību zaudēja 27 gadus vecais Roberts Iss un tika ievainots vēl viens vīrietis.
Melburnas policija ziņoja, ka abi vīrieši sēdējuši automašīnā iepretim tirdzniecības centram, kad caur mašīnas logu uz viņiem tika raidīti šāvieni. Ir versija, kas šis uzbrukums bija saistīts ar organizētās noziedzības cīņām par ietekmi vienreizlietojamo e-cigarešu “melnajā tirgū”.
To, ka šis nelegālais bizness ir ļoti ienesīgs, apliecina jau tas, ka no 2022. gada 1. aprīļa līdz 2023. gada 30. septembrim konfiscēti vairāk nekā 485 000 e-cigarešu un e-šķidrumu, kuru aptuvenā vērtība melnajā tirgū ir vairāk nekā 15,5 miljoni ASV dolāru.
Dānijā Puff Bars maina pret seksuāliem pakalpojumiem
Viens no galvenajiem likumprojekta mērķiem ir atturēt no veipošanas pusaudžus. Taču ar “garšiņu” un citiem aizliegumiem vien diezin vai būs līdzēts. Daudz nopietnāka problēma ir nelegālais tirgus, kurā tirgotie produkti, pretēji legāliem, nav izgājuši kvalitātes kontroli un lielākoties tajos ir nevis Eiropā pieļaujamais 2mg nikotīna daudzums, bet gan 5 mg.
Kādas vielas patiesībā slēpjas zem e-šķidruma sagatavošanai nepieciešamajām sastāvdaļām, nav zināms. Internetā un sociālajos tīklos netrūkst sludinājumu par elektronisko cigarešu un tajās izmantojamo šķidrumu iegādes iespējām par daudz lētākām cenām kā veikalos un nevienu neinteresē, vai tās pērk pieaudzis cilvēks, pusaudzis vai bērns.
Dānijas tv2fyn pagājušā gada oktobrī ziņoja, ka vienreiz lietojamās e-cigaretes jeb Puff Bars pusaudzes iegūst apmaiņā pret seksuāliem pakalpojumiem. Tv2fun atklāj, ka, saskaņā ar vairāku skolēnu un vecāku stāstīto, šajā tirdzniecībā, iespējams, iesaistītas meitenes jau 12-13 gadu vecumā. Saskaņā ar TV2Fyn rīcībā esošo informāciju pārdevēji – zēni un vīrieši ar meitenēm kontaktējas galvenokārt ar Snapchat starpniecību, kur vienojas par hiperpopulāro, nikotīnu saturošo e-cigarešu Puff batoniņu cenu, kuru tirdzniecība Dānijā kopš 2022. gada aprīļa ir aizliegta.
Kā stāsta kādas 7.klases skolnieces tēvs Martins Vizago, meita viņam apstiprinājusi, ka zina sava vecuma meitenes, kuras par vienreiz lietojamām e-cigaretēm maksājušas ar seksuāliem pakalpojumiem. Saskaņā ar TV2Fyn sniegto informāciju dažos gadījumos kontakts Snapchat starp pircēju un pārdevēju notiek pazemes autostāvvietā, kur nav novērošanas kameru. Meitenes ar melnu tinti uz stabiņa uzraksta savu Snapchat vārdu, lai sazinātos ar potenciālajiem pārdevējiem, bet pēc tam vienojoties par seksu turpat tualetē.
Šo gadījumu izmeklēšanā ir iesaistījusies Dānijas policija un, jādomā, ka pie konkrētās skolas šāda veida nelegālā tirdzniecība tiks izbeigta, taču tendence ir satraucoša un apliecina vien to, ka elektronisko smēķēšanas ierīču tirgus nonākšana “pelēkajā zonā” pusaudžiem draud ar ļoti lielu bīstamību.
Vai aizliegumi būs risinājums?
Aizliegums pārdot e-cigarešu lietošanai paredzētos šķidrumus, kas satur jebkādu aromātu, izņemot tabakas, nozīmēs legālo veipošanas produktu pārdošanas un pieejamības beigas Latvijas tirgū, norādījusi Neatkarīgā Eiropas veipošanas alianse (IEVA). Šī asociācija uzskata, ka ierosinātais aromatizētāju aizliegums nav samērīgs ar izvirzīto mērķi, proti, sabiedrības veselības aizsardzību.
“Tā kā aromāti ir būtisks elements, kas motivē smēķētājus atmest tabaku, to aizliegums nepadarīs nikotīna tvaicēšanu mazāk pievilcīgu, bet gan spiedīs patērētājus pievērsties melnajam tirgum. Melnā tirgus produkti ir neregulēti un potenciāli bīstami. Igaunijā parlaments faktiski ir iesniedzis likumprojektu, lai atceltu e-šķidrumu aromātu aizliegumu, norādot, ka melnā tirgus produktu lietošanas dēļ ir ievērojami palielinājies risks patērētāju veselībai,” teikts IEVA vēstulē.
IEVA ieskatā būtu lietderīgāk “pievērsties pilnvērtīgākai tiesību aktu piemērošanai, efektīvākai vecuma kontrolei, licencēm e-cigarešu pārdošanai un tirdzniecības ierobežojumiem, lai saglabātu aromātu dažādību, vienlaikus nodrošinot, ka jauniešu piekļuve tabakas izstrādājumiem joprojām ir neliela.”
Cik lielā mērā aromātu aizliegums ietekmēs e-cigarešu lietotājus, pagaidām grūti spriest. Tomēr Zviedrijas parlaments pirms pāris gadiem šādu ieceri noraidīja, argumentējot, ka tas kaitētu sabiedrības veselībai – pievērstu cilvēkus atkal tabakas smēķēšanai. Tā vietā tika ieviesta kriminālatbildība par nikotīna produktu nodošanu nepilngadīgajiem un reklāmas ierobežojumi.
Savukārt Lielbritānijā, saskaņā ar DailyMail vēstīto, 2023. gadā katrs piektais Apvienotās Karalistes bērns būs izmēģinājis veipošanu, kas ir par 30 % vairāk nekā pagājušajā gadā. Taču eksperti apgalvo, ka veipošanas demonizēšana, visticamāk, palielinās smēķētāju skaitu, nevis samazinās to.
