Vērtē Gereiša un Gordons 0
Pavisam nesen, proti, 8. janvāra “Latvijas Avīzē”, Biruta Gereišas k-dze no Liepājas telefonēja, ka viņu, pēc manām domām, vienu no mūsu laikraksta ilggadējākajām un kompetentākajām lasītājām, esot nepatīkami pārsteigusi Kaspara Zeļļa grāmata “Ilūziju un baiļu mašinērija. Propaganda nacistu okupētajā Latvijā: vara, mediji un sabiedrība (1941 – 1945)”.
Gereišas k-dzei šķitis, ka minētajā grāmatā apšaubīts Baigais gads, un viņa tā sakarā uzsver, ka padomju noziegumi nav tikai propaganda.
Protams, ka tā.
Kā grāmatas nosaukumā ietverto tēmu aprakstījis Kaspars Zellis, kas ir profesionāls vēsturnieks, vēstures doktors, to gan pamatoti varēsim spriest, mazākais, pēc pētījuma izlasīšanas un vēstures lietpratēju vērtējuma iepazīšanas. Tātad meklēsim un lasīsim K. Zeļļa grāmatu.
Bet patlaban par kādu citu iemeslu, kāpēc jārunā par šo diezgan speciāla satura vēstures grāmatu vai, pareizāk, par tās mūsdienīgi propagandistisku izmantošanu. Tendenciozu lietojumu.
Nedēļu pēc tam, kad Gereišas kundze redakcijai izteicās par saviem iespaidiem, pazīstamajā Rīgas krievvalodīgajā laikrakstā “Vesti segodņa” tā redaktora vietniece un pastāvīgā autore N. Sevidova veselas avīzes lappuses apjomā it kā atstāstīja doktora K. Zeļļa grāmatas saturu.
Vēsturnieks apraksta un analizē vācu okupācijas laika propagandas saturu un tās paņēmienus, ietverot hitleriešiem īpaši piemītošo globāla, rasistiska naida kurināšanu pret ebrejiem. Taču no vēstures faktiem nepavisam neizriet atstāstījumā iespraustais, ka, lūk, latviešu iedzīvotāji ebreju iznīcināšanas akcijas esot uzņēmuši “adekvāti” un “deleģējuši iespaidīgu izpildītāju skaitu”.
Tie ir provokatīvi, mūsdienīgi meli. Kā pavisam nesen mūsu laikrakstā izteicās pazīstamais žurnālists un publicists Franks Gordons: “Nezina vairs, kur naidu likt.” Ceļ naida barikādes.
