Vēstnieks liecina Kongresā: Kijevai piedāvāts darījums “dots pret dotu” 0
ASV vēstnieks Ukrainā Viljams Teilors, liecinot ASV Kongresā, paziņojis, ka viņam darīts zināms, ka prezidents Donalds Tramps vēlas, lai palīdzības sniegšana Ukrainai būtu saistīta ar tās amatpersonu aktīvāku iesaistīšanos tā dēvētās Baidenu lietas izmeklēšanā.
Džuliani vadījis ārpolitikas “rezerves kanālu”
Vēstnieka pienākumus pildošā diplomāta Teilora eksplozīvā liecība Kongresa slēgtā sēdē ir apgāzusi prezidenta Trampa un viņa administrācijas amatpersonu agrākos paziņojumus un var paātrināt Kongresa Pārstāvju palātā ievadīto prezidenta Trampa atstādināšanas procedūru, atzīmē laikraksts “The Washington Post”.
Savā izvērstajā liecībā Kongresa likumdevējiem Teilors apstiprināja, ka Trampa prasība Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim, tajā skaitā par palīdzības sniegšanu Krievijas agresijas atvairīšanā, bija saistīta ar Kijevas apņemšanos izmeklēt ASV Demokrātu partijas politiķu darbību 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanu kampaņā un arī Trampa varbūtējo sāncensi 2020. gada vēlēšanās Džonu Baidenu un viņa dēla biznesu Ukrainā.
Teilors liecināja, ka, strādājot Kijevā, atklājis Trampa administrācijas ārpolitikas “neregulāro rezerves kanālu”, ko vadīja prezidenta privātais advokāts Rūdolfs Džuliani.
“Šī situācija radīja satraucošus apstākļus, kas apdraudēja ASV attiecības ar topošu Austrumeiropas sabiedroto, pret kuru vērsta Krievijas agresija,” Teiloru citē aģentūra “Associated Press”.
Detalizētā ziņojumā pieredzējušais diplomāts neslēpa savas bažas par Trampa centieniem ievietot nesen ievēlēto jaunās demokrātiskās valsts prezidentu “kastē publiskai apskatei”.
“Man likās dīvaini, ka Trampa sarunu ar Zelenski plāno trīs cilvēki, tajā skaitā ASV vēstnieks Eiropas Savienībā Gordons Sondlends, kurš iepriekš gribēja pārliecināties, ka šī saruna netiks ierakstīta vai citādi pārraudzīta,” teica Teilors.
Kā ziņo ASV mediji, Sondlends vēstnieka amatu ES saņēmis par dāsnu ziedojumu prezidenta Trampa vēlēšanu kampaņai.
Eksperti uzskata, ka viņam var draudēt kriminālapsūdzība par nepatiesu liecību sniegšanu Kongresa izmeklētājiem.
Impīčmenta process var paātrināties
Pēc vēstnieka Teilora desmit stundu ilgās liecības uzklausīšanas Pārstāvju palātas slēgtā sēdē vairāki demokrātu likumdevēji atzina, ka viņa liecība apstiprina tiešu sakaru ar darījumu “dots pret dotu” (ASV palīdzība Ukrainai pret Baidenu “lietas” izmeklēšanu), kas ir pret Trampu ievadītās impīčmenta procedūras centrā.
“Tas bija šokējoši,” atzina demokrātu deputāte Karena Basa no Kalifornijas.
“Bija ļoti skaidrs, kas tika prasīts – ja jūs gribat palīdzību, jums jānāk klajā ar publisku paziņojumu (par Baideniem),” viņa teica, raksturojot Trampa izteikto piedāvājumu kā klasisku “dots pret dotu” darījumu.
Teilora liecība sniedzas līdz pat Trampa administrācijas augstākajām amatpersonām, iesaistot viceprezidentu Maiku Pensu un Baltā nama aparāta vadītāju Miku Malveiniju, un sagrauj republikāņu politiķu atrunas un prezidenta uzstājību par likumpārkāpuma neesamību.
ASV medijiem publiskojot arvien vairāk detaļu par Baltā nama alternatīvo politiku attiecībās ar Ukrainu un Krieviju, administrācijas dažādu departamentu pārstāvji sākuši novelt vainu viens uz otru.
Bijušais prezidenta nacionālās drošības padomnieks Džons Boltons bijis tik satraukts par Džuliani aizkulišu rosīšanos Ukrainā, ka nodēvējis Trampa privāto advokātu par “rokas granātu, kas visu uzspridzinās”.
To liecībā Kongresa likumdevējiem apstiprināja Baltā nama bijusī padomniece un Krievijas lietu eksperte Fiona Hila. Ar pretrunīgām liecībām Kongresa komitejā klajā nākuši ASV vēstnieks ES Gordons Sondlends, enerģētikas ministrs Riks Perijs un bijušais īpašais pārstāvis Ukrainā Kurts Volkers. Šis trijnieks veidoja ASV alternatīvo politiku Ukrainā, atzīmē aģentūra “AP”.
Baltā nama runassieva Stefānija Grišema, kura agrāk bija pirmās lēdijas Melānijas Trampas preses sekretāre, paziņojusi, ka “prezidents Tramps nav izdarījis neko nelikumīgu”.
Viņasprāt, “tā ir koordinēta nomelnošanas kampaņa, ko izvērsuši kreisi noskaņotie likumdevēji un radikālie neviena neievēlētie birokrāti, kas vēršas pret konstitūciju”. Neesot bijis nekāda “dots pret dotu”, apgalvo Grišema. Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka jau vairāk nekā puse amerikāņu atbalsta impīčmenta procedūras ierosināšanu pret prezidentu Trampu.
