VID priekšniece joprojām sūkstās par personāla algām 0
Zemā atalgojuma dēļ kadru mainība Valsts ieņēmumu dienestā (VID) ir ap 10% gadā, tostarp ar informācijas tehnoloģijām (IT) saistītajiem darbiniekiem – 26% gadā, intervijā aģentūrai LETA sacīja VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.
Viņa norādīja, ka šajā pavasarī īpaši aktualizējies jautājums par VID Muitas pārvaldes darbinieku atalgojumu – valdība 19.aprīlī apstiprināja ziņojumu par iekšējās drošības stiprināšanu, kurā bija minēti policisti, robežsargi un citi iekšlietu resora darbinieki.
“Protams, ka visi māk rēķināt, un muitnieki uzreiz redz, ka robežsargiem, ar kuriem viņi turpat blakus uz robežas strādā, algas būs daudz lielākas. Robežsargu bruto atalgojums no nākamā gada būs aptuveni 1200 eiro, mēs paliekam pie aptuveni 866 eiro. Protams, es nezinu, kā šos līdzekļus izlietos Valsts robežsardze, bet mūsu gadījumā pat pieredzējis muitnieks nevarēs sasniegt tādu atalgojuma līmeni, kāds tiek plānots robežsardzē,” skaidroja Jaunzeme.
Viņa piebilda, ka VID vispār sāk skatīties plašāk, kas notiek ar algu likmēm. Jaunzeme uzsvēra, ka
VID nepieņem darbā ierēdņus, bet gan nodokļu konsultantus, finansistus, juristus un citu profesiju pārstāvjus. Visiem šiem amatiem ir analogi privātajā biznesā.
. Pēc atalgojuma salīdzinājuma VID arī konstatēja, ka tādās pozīcijās kā finanšu analītiķis vai jurists atalgojuma atšķirības ir milzīgas.
“Mēs jau arī ļoti labi zinām, ka mūsu darbinieki aiziet uz auditorkompānijām, uz nodokļu konsultāciju uzņēmumiem, kuri var piedāvāt pavisam citu algu līmeni. Es nemaz nerunāšu par to, kādas algas ekonomistiem piedāvā bankas. Es arī neslēpšu, ka, ja agrāk mums bija vairāk pretendentu uz vakantajām pozīcijām, tad tagad cilvēki paskatās, cik viņiem maksās, un pasaka “paldies”. Tagad uz vienu amatu mums ir labi ja divi pretendenti un vakances stāv,” teica Jaunzeme.
VID vadītāja stāstīja, ka VID kadru mainība gadā vidēji ir virs 10%, bet IT sektorā – 26%, kas būtībā nozīmējot vienas nodaļas aiziešanu. Pašlaik VID aktīvi ir 162 amata konkursi, un Jaunzemei ir skaidrs, ka, visdrīzāk, visas brīvās vakances netiks aizpildītas. Ja pat uz vakanci ir pieteikums, tad jāatceras, ka VID vēl ir reputācijas pārbaude un cilvēkam, kuram mēs varam piedāvāt 720 eiro uz papīra, vēl ir jāatbilst striktiem kritērijiem.
“Nu un tad, piemēram, uz muitnieka amatu atnāk cilvēks, kurš uzzina, ka par šo atalgojumu viņam būs jāstrādā slīdošā grafikā, sniegā un lietū. Ļoti bieži pēc divām nedēļām viņš saprot, ka tas nav tā vērts un uzraksta atlūgumu,” sacīja Jaunzeme.
Kas attiecas uz Nodokļu pārvaldi, tad VID ir vairāki simti pakalpojumu, un viens no tiem ir konsultācijas pa telefonu. Gadā kopā ir bijuši 636 000 šādu konsultāciju, un ar to sniegšanu nodarbojas ap 30 darbinieku. Tie ir 3000-4000 zvanu dienā, un ne tēma, ne klienti nav vienkārši. Jaunzeme skaidroja, ka tas nozīmē darbu “non stop” režīmā un, piemēram, ienākumu deklarāciju iesniegšanas laikā virsstundu darbu mēnešiem ilgi. Jaunzeme piebilda, ka privātajā biznesā arī ir zvanu centri, un tur maksā par 200-300 eiro vairāk.
Jautāta, ko VID var darīt ar atalgojumu, kuru tik vienkārši kā privātajā biznesā celt nevar, Jaunzeme skaidroja, ka 2016.gadā, kad VID bija liela krīze un par ģenerāldirektoru neviens negribēja nākt strādāt, darbinieku trūka, notika reforma un bija vesela kustība ar saukli “Celsim VID algas”, izveidoja īpašu atalgojuma skalu.
“Bija tikai viena problēma – naudu klāt neviens īpaši nedeva un ar to, ko iedeva, visai skalai nekad nepietika. Laikam tagad atkal viens cikla aplis ir apritējis, un šī problēma atkal ir aktualizējusies. Mēs aprēķinājām, ka, lai mēs varētu maksāt atbilstoši šai atalgojuma skalai, ir jāatbrīvo 40% darbinieku,” skaidroja Jaunzeme.
Jautāta, cik daudz naudas VID nepieciešams atalgojuma celšanai, Jaunzeme atbildēja, ka VID ir programma minimums un programma maksimums. Pats minimums ir aptuveni seši miljoni eiro, lai vismaz tiem, kuri pašlaik saņem 70% no atalgojuma skalā paredzētā, varētu samaksāt kādus 80%. Savukārt programma maksimums jau ir pie 30 miljoniem eiro.
“Arī tas nekādā veidā nerisinātu problēmas ar, piemēram, IT darbiniekiem, bet tā vismaz būtu vidējā alga tautsaimniecībā. Taču uz to nekādu lielu cerību nav, tādēļ mēs ceram uz uzlabojumiem vismaz apakšējā līmenī,” sacīja Jaunzeme.
Pagājušajā gadā VID Finanšu ministrijai prasīja astoņus miljonus eiro, bet tika piešķirti 2,5 miljoni eiro. Atbilde bijusi, ka atalgojums visā valstī tiek celts policistiem, tostarp papildu finansējumu saņēma Nodokļu un muitas policija.
“Tāpat jāsaprot, ka šogad ir Saeimas vēlēšanas un Finanšu ministrija sagatavos tikai tehnisko budžetu. Mēs uzskatām, ka mums finansējuma pieprasījums ir jāiezīmē, lai pēc tam mums nevarētu pārmest, ka mēs neteicām, ka pastāv problēma, un neesam brīdinājuši, ka vairs nav kam strādāt. Galvenais, ko mums gribētos, ir saņemt papildu finansējumu muitai, ja svarīga ir iekšējā drošība,” sacīja Jaunzeme.
