Pārceļas uz internetu 2
Kā stāsta narkologs Jānis Strazdiņš, par azartspēļu lobija spēku viņš varējis pārliecināties laikā, kad bija Saeimas deputāts un strādāja pie Azartspēļu likuma. “Tolaik vēl bija dzīvs azartspēļu tīkla “Admirāļu klubs” īpašnieks Jānis Dāvis, kura juristi man klupa virsū un draudēja uzsūtīt virsū KNAB,” atceras Strazdiņš. Viņš atzīst, ka pašvaldībām ir grūti ietekmēt azartspēļu biznesu, jo firmas ir gatavas tiesāties par katras spēļu zāles slēgšanu. “Esmu bijis daudzās pasaules valstīs, bet nekur neesmu redzējis, ka spēļu zāles ir teju uz katra stūra, kā tas ir Rīgā.”
Pēdējo gadu laikā azartspēles arvien vairāk pārceļas uz interneta vidi, kur tās iespējams spēlēt, neizejot no mājas. Interaktīvo spēļu apgrozījums Latvijā pērn sasniedza jau 28 miljonus eiro, salīdzinot ar diviem miljoniem eiro 2013. gadā. Spēļu biznesa nozares pētījums atklājis, ka piecu gadu laikā no 4% līdz 15% pieaudzis to iedzīvotāju īpatsvars, kuri spēlējuši azartspēles tīmeklī. “Mainās paaudzes un tehnoloģijas, tādēļ azartspēles arvien vairāk tiek spēlētas internetā,” secina Izložu un azartspēļu inspekcijas vadītāja Birne. Tādēļ arī varas iestādēm vairāk jādomā, kā uzraudzīt un kontrolēt šo jomu.
Biznesa ēnas puse
Dāvids Sīlis uzskata, ka ar demokrātiskām metodēm azartspēļu biznesu īsti nav iespējams kontrolēt. “Ko nozīmē uzskats, ka valsts nevar radīt likumīgus šķēršļus “godīgam” biznesam? Tas ir līdzīgi kā gadījumā, ja es kā ģimenes tēvs ielaistu savā mājā uzpirksteņu spēlmaņus un ļautu viņiem netraucēti aptīrīt manus bērnus. Diemžēl šobrīd Latvijas valsts pret šo problēmu izturas kā bezatbildīgs tēvs, kurš pat ir priecīgs, ka nodokļu veidā saņem kādu summiņu par viņa bērnu aptīrīšanu.” Sīlis norāda, ka spēļu zālēm jau nevajag, lai katru zāli apmeklētu simtiem klientu dienā; pietiek, ja ir desmit atkarīgie, kas azartspēļu uzņēmumiem nodrošinās labus ieņēmumus un peļņu.
Birne nenoliedz, ka azartspēļu biznesam ir arī ēnas puse, jo daudziem cilvēkiem šīs spēles izraisa atkarību. “Pie mums nāk spēlētāji, kas raksta iesniegumu, lai viņi vairs nekad netiktu ielaisti kazino un spēļu zālēs.” Izložu un azartspēļu inspekcijā ir reģistrēti jau vairāk nekā 1200 šādu iesniegumu, kuru ievērošana gan pārsvarā ir uz azartspēļu rīkotāju sirdsapziņas.
“Uzņēmumi apzinās, ka pārmērīga azartspēļu spēlēšana var radīt atkarības riskus, un ļoti nopietni pieiet šim jautājumam,” apgalvo Latvijas Spēļu biznesa asociācijas padomniece Elīna Dobulāne. “Diemžēl atšķirībā no citām valstīm Latvijā valstiskā līmenī azartspēļu atkarīgo jautājums netiek risināts un netiek nodrošināta ne profilakse, ne ārstēšana. Ņemot vērā lielos nodokļu apjomus, ko valsts budžetā samaksā azartspēļu nozare, valstij vajadzētu spēt novirzīt līdzekļus atkarīgo ārstēšānai.”
Dāvids Sīlis spriež, ka Latvijā būtu pieņemams Lasvegasas vai Monako modelis, kur azartspēļu bizness koncentrēts vienā vietā, nevis izpleties pa visām pilsētām. “Es pats esmu bijis atkarīgais, un zinu, ka brīvā pieejamība ir ļoti liels kārdinājums. Piemēram, Zviedrijā alkoholu tirgo tikai īpašos veikalos, bet pie mums tas ir viegli nopērkams uz katra stūra. Ja nav nekādu šķēršļu, lai dabūtu pudeli, tad ir gandrīz neiespējami pārvarēt kārdinājumu. Tas pats attiecas uz azartspēļu atkarību. Ja visās malās ir spēļu zāles, kas tevi vilina ienākt un izmēģināt laimi, tad atkarīgam cilvēkam ir ārkārtīgi grūti pretoties šim impulsam.”
Uzziņa
Azartspēļu nozares ieņēmumi Latvijā (miljonos eiro, dati par 2017. gadu)
No azartspēļu automātiem: 196
No interkatīvām spēlēm: 28
No totalizatora: 2,4
No bingo: 0,28
